Siltumu četrās savās ēkās, tieši kurinot ar akmeņoglēm, nodrošina Sociālā atbalsta un aprūpes centra "Avots" lokālā katlumāja Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
"Mēs esam lokāli, neatkarīgi, bet mēs kurinām ar oglēm. Viena divstāvu ēka, kur dzīvo jaunieši un bērni, un otra ēka - administrācija un krīzes centrs. Šī arī divstāvu ēka un vēl saimniecības ēkas, kur ir veļas mazgāšana un palīgtelpas. Uz šo brīdi pie mums centrā ir 16 bērni un krīzes centrā ir 5 māmiņas un 7 bērni," stāstīja vadītāja Lilita Gasjaņeca.
Gasjaņeca norādīja, ka, protams, kurināt ar oglēm, kuras tiek glabātas turpat pie šīs iestādes tuvumā esošās katlumājas, nav ekoloģiski un arī finansiāls slogs ir.
"Ogles apkurei pie mums jau ir daudzus gadus, arī nodoklis tāds pamatīgs. Jāsāk domāt arī par piesārņojumu," sacīja Gasjaņeca.
Jaunas iekārtas ir ekoloģiskākas, un tām ir zemāki emisijas faktori, kas tālāk tiek izmantoti nodokļa aprēķinos. Tieši tāpēc Augšdaugavas novada dome nolēma veikt katlumāju pārbūvi. Tas notiks trijos novada pagastos, pastāstīja domes tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.
"Aizejam no fosilā kurināmā, un tālāk tiks izmantots videi draudzīgāks kurināmais. Kraujā mums ir katlumāja uz oglēm, kur pāries uz kokskaidu granulām. Medumos tas pats, arī Laucesē pāries uz apkuri - uz kokskaidu granulām. Tur divas katlumājas tiks apvienotas vienā katlumājā. Tas būs efektīvāks darbs," stāstīja Ļaksa.
Lauceses katlumāja ar siltumu nodrošina pagasta māju un kultūras namu. Medumos jauns katls sāks darboties Medumu speciālajā pamatskolā, savukārt jau minētajā sociālā atbalsta un aprūpes centrā "Avots" paredzēts variants ar divu katlu darbību. Iestādes darbības specifikai tas ir būtiski, norādīja centra vadītāja Gasjaņeca.
"Jaunais katls būs tikai ar granulām, modernizēts un automatizēts, bet mums paliek rezervē vecais katls, kur mēs varam rīkoties pēc sava prāta. Ja pie mums, kā šobrīd, ir jaundzimušie bērniņi, tad varam kurināt pat vasarā, kur ēkas ir vēsākas, varam sildīt ūdeni. Domājam par bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanu," stāstīja Gasjaņeca.
Apkures sezonas laikā arī tur, tāpat kā pārējās novada katlumājās, darbosies galvenais - jaunais katls ar granulām. Faktiski ar šo nelielo katlumāju pārveidi Augšdaugavas novadā notiks pilnīga pāreja uz apkuri ar vietējo kurināmo, apliecināja novada domes tehniskais direktors Ļaksa.
"No fosilā būs pāriets. Pie mums Augšdaugavas novadā pamatā katlumājas ir uz šķeldu un uz granulām. Tas ir vietējas kurināmais. Vēl ļoti minimāli vienā vietā ir propāna gāzes. Dabasgāzes pie mums nav. Tāpēc īpaša sadārdzinājuma nebūs, taču jebkurš sadārdzinājums būs uz vietējo kurināmo, to pašu malku," stāstīja Ļaksa.
Nelielo katlumāju pārveidei bija paredzēts ieguldīt ap 600 000 eiro. Lielākā daļa ir valsts dotācija.
"Tas, uz ko mēs šajā projektā gājām, bija 611 402 eiro. Tās bija plānotās kopējās izmaksas pirms iepirkuma. Attiecīgi 85 procenti - valsts mērķdotācija, mūsu daļa - atlikusī," izklāstīja Augšdaugavas novada domes Budžeta nodaļas vadītājs Jānis Vanags.
Neoficiāli zināms, ka pēc iepirkuma jauno katlu uzstādīšana izmaksās ap 700 tūkstoši eiro, sadārdzinājums būs jāsedz pašvaldībai.
"Tas ir simtprocentīgi, ka pieaugums būs. Jautājums - par cik. Tad mums būs jāpiešķir papildu līdzekļi. Mēs šo ieguldījumu veiksim no dabas resursa nodokļa ieņēmumiem. Jo tas ir uz vidi vērsts pasākums," sacīja Vanags.
Vide un finansiālā ekonomija ne vienmēr iet roku rokā, arī Augšdaugavas novadā. Un neparedzamās kurināmā cenas ik vienu pašvaldībā dara bažīgu.
Domes tehniskais direktors Valērijs Ļaksa sacīja: "Pašreiz situācijā ekoloģijā un ekonomijā neviens nevar rēķināties. Grūti prognozēt jebkādas cenas šobrīd. Tas ir smags jautājums. Jebkurā gadījumā problēmu vēl būs daudz. To parādīs iepirkumu cenas uz granulām, šķeldu. Mūsu pakalpojumu sniedzēji strādā šobrīd pie tā, lai iegādātos kurināmo ar pēc iespējas zemāko cenu."
Pašvaldība ietaupīs uz cilvēku resursiem. Jaunie katli darbosies automātiski, to uzraudzībai pietiks ar vienu cilvēku.
Centrā "Avots" stāstīja: "Pie mums demontēs vienu veco katlu, kura vietā tiks ielikts pilnīgi jauns - automatizēts, granulām. Tas izbrīvēs 3 - 4 darba vietas. Izdevības īpašas nav. Te vairāk runa par ekoloģiju un nodokļiem."
Optimālākās prognozes liecina, ka jaunie Augšdaugavas novadā izbūvētie katli varētu atmaksāties tuvāko 5 - 7 gadu laikā. To rādīs kurināmā cenas. Bet pašus katlus plānots uzstādīt līdz nākamās apkures sezonas sākumam - šī gada oktobrim.
