Audžumamma piecus gadus - darba stāžā tukšums
Šajā jomā strādājošie skaidro, ka katru gadu ir virkne ne tikai jaunu audžuģimeņu, bet arī tādu, kas dažādu iemeslu dēļ zaudē vai atsakās no šī statusa. Šonedēļ prezentēja pirmo pētījumu par audžuģimenēm Latvijā. Tajā atklājās, ka lielākā daļa aptaujāto audžuģimeņu vēlas finansiālā atbalsta un sociālo garantiju uzlabojumu.
Pēc septiņiem gadiem darba bērnunamā Inese Meirāne saprata, ka viņas aicinājums ir kļūt par audžumammu. Deviņu gadu laikā viņa bija audžumamma deviņiem bērniem. Vienlaikus lielākais bērnu skaits viņas ģimenē bija trīs. Meirāne ir vienisprātis ar 86% audžuģimeņu, ka būtiski ir stiprināt finansiālu palīdzību un nodrošināt sociālās garantijas. Kad viņa sāka ņemt zīdaiņus, nolēma pamest darbu.
„Tie pieci gadi, kad es biju audžumamma, man darba stāžā nav gājuši. Līdz ar to nav nekādas apdrošināšanas vai atmaksas par kaut kādiem medicīniskiem pakalpojumiem," saka Meirāne.
Vienas ģimenes nāk, citas aiziet
Audžuģimeņu vecāku vidējais vecums ir 45 gadi un vairāk. Tās noveco un izvēlas vairs nebūt par audžuģimenēm, norāda Sociālo pakalpojumu aģentūras valdes priekšsēdētāja Dace Blaževiča. Arī bērni, kas nonāk audžuģimenēs, ir sarežģīti.
„Tad ir jautājums, vai audžuģimenei tiek sniegta pietiekoša palīdzība, lai viņa varētu tikt galā ar šo savu audžuģimenes aprūpes ikdienu. Nereti ir tā, ka audžuģimenes emocionāli izdeg. Ir ļoti grūti darboties kustībā ilglaicīgi," norāda Blaževiča.
Katru gadu klāt nāk jaunas audžuģimenes. „Bet ir zināms skaits audžuģimeņu, kas, protams, arī šogad strādā un nākošajā gadā, piemēram, izvēlas statusu nolikt un vairs nedarboties.
Tas ir tāds interesants balanss, ka ir, kas nāk klāt, un ir tās, kas darbu beidz. Pieaugums ir ļoti lēzens," stāsta Blaževiča.
Arī Meirāne ir nolēmusi vismaz pagaidām ieturēt pauzi. Šobrīd viņai ir sešgadīgs audžubērns un piecgadīga adoptēta meitenīte. Kad bērni sāka apmeklēt bērnudārzu, Meirāne varēja sākt strādāt. Tagad vairāk nekā gadu viņa strādā Sociālo pakalpojumu aģentūrā.
„Es jūtu, ka man ir mazlietiņ jāatpūšas un jāatgūst savi spēki. Es pati šobrīd sāku strādāt Sociālo pakalpojumu aģentūrā atbalsta programmā adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem. Es varu savādāk dot tālāk savu pieredzi, kas man ir bijusi," norādīja Meirāne.
Ministrija: Audžuģimeņu ir par maz
Pēc Labklājības ministrijas datiem gadā ir aptuveni 70 jaunas audžuģimenes, bet no statusa atsakās vai to atņem līdz 30 ģimenēm gadā.
Kopumā Latvijā ir 585 audžuģimenes. Taču ārpusģimenes aprūpē atrodas vairāk nekā 7000 bērnu. Tāpēc audžuģimeņu skaits Latvijā nav pietiekams, vērtē ministrijā.
Lai palielinātu audžuģimeņu skaitu, ministrijā plāno uzlabot atbalsta pieejamību pašvaldībās, stāsta Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperte Baiba Stankeviča. „Ir pašvaldības, kur atbalsts ir liels, plašs un ģimenēm pieejams. Bet ir pašvaldības, kur tāda nav vispār," norādīja Stankeviča.
"Līdz ar to, ja mēs skatāmies audžuģimeņu kopējo noklājumu Latvijā, tad ir reģioni, kur viņu ir daudz. Taču ir reģioni, kur vispār nav nevienas audžuģimenes.
Tad, ja skatāmies pretī atbalsta pakalpojumu, kas ir psihologa konsultācijas, atbalsta grupas, dažāda veida speciālistu pieejamība, lai audžuģimene varētu konsultēties vai aizvest bērnu pie speciālista, ja viņam tas ir vajadzīgs, - tādi pakalpojumi ne visur ir pieejami," saka eksperte.
Vēl viens būtisks pasākums saistīts ar specializētām audžuģimenēm - ministrijā plāno, ka no 2018. gada daļa Latvijas audžuģimeņu būs specializētas. Tas nozīmēs, ka ģimenes īpaši apmācīs rūpēties, piemēram, par zīdaiņiem, vai arī, piemēram, par vardarbībā cietušiem bērniem.
„Specializētās ģimenes būs tās, par kurām veiks šīs sociālās iemaksas, lai tiešām šis darbs, ko viņas dara, aprūpējot bērnu, arī tiek uzkrāts viņu darba stāžā un viņas neizkrīt no tā. Līdz ar to tas neietekmē ne pensiju, ne citas sociālās garantijas, kas viņiem ir," atzīmē ministrijas pārstāve.
Nākamajiem trim gadiem audžuģimeņu atbalstam ministrija plāno kopumā 20 miljonus eiro.
