Atkritumu apsaimniekotājs «Piejūra» radījis kaitējumu vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā

Valsts policija izmeklēšanā secinājusi, ka SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.

ĪSUMĀ:

  • Aģentūrai LETA zināms, ka "Piejūra" nodarījusi kaitējumu 4 miljonu eiro apmērā.
  • "Piejūra" arī izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā.
  • Aizdomās turamā statuss - četrām personām.

Septembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru pabeidza izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, informēja Valsts policijā.

Policija norāda, ka kāda atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība, kas veica atkritumu apsaimniekošanu laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 056 788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā.

Uzņēmuma nosaukumu policija neatklāj, taču LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tā ir "Piejūra".

Policija informēja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistība ar atkritumu apsaimniekotāju.

Pret minēto atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Krimināllikumā teikts, ka juridiskajai personai var piemērot šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.

Pierādījumi par personu saistību ar atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir nostiprināti un septembrī krimināllieta nodota kriminālvajāšanai. Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību, informēja policijā.

"Piejūra" pieder deviņām pašvaldībām - Jūrmalas pilsētas domei, Talsu novada pašvaldībai, Tukuma novada domei, Kandavas novada domei, Engures novada domei, Mērsraga novada pašvaldībai, Rojas novada domei, Dundagas novada domei un Jaunpils novada domei.

2019. gadā tā izkļuvusi no zaudējumiem, liecina "Firmas.lv" informācija. Pērn uzņēmuma apgrozījums bijis 3,572 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2,799 miljonu eiro apgrozījums vēl pirms gada.

No 2019. gada marta uzņēmuma valdes loceklis ir Ēriks Zaporožecs. Laikā no 2018. gada marta līdz 2019. gada martam uzņēmumā darbojās Ojārs Āboltiņš, Raimonds Bērziņš un Indra Rassone.

KONTEKSTS:

Šogad martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests diennakti dzēsa degošus atkritumus "Piejūras" atkritumu pārkraušanas, šķirošanas stacijas teritorijā Dienvidu ielā 1, Tukumā. Kopumā angārā dega atkritumi 15 kvadrātmetru platībā un laukumā – presēti atkritumi 2000 kvadrātmetru platībā.

Šogad augustā Valsts vides dienests (VVD) presei paziņoja, ka, izmantojot tiešsaistes videonovērošanas kameru ierakstus, VVD izdevies pārliecināties, ka pavasarī ugunsgrēka skartā "Piejūra" noglabāšanai nodevusi vairāk atkritumu nekā apgalvojusi, tādējādi tā nevarēs izvairīties no dabas resursu nodokļa nomaksas vairāk nekā 15 000 eiro apmērā.

2019. gadā "Piejūras" valde - valdes priekšsēdētāja Indra Rassone, kā arī valdes locekļi Āboltiņš un Raimonds Bērziņš – zaudēja kapitāla daļu turētāju uzticību un tika atsaukti pilnā sastāvā.

Pašvaldību kapitāldaļu turētāju pārstāvji iepriekš norādīja, ka uzņēmumā "ir konstatējuši faktus, kas norāda uz sabiedrības valdes nesaimniecisku un, iespējams, prettiesisku rīcību, neapzinātu vai apzinātu bezdarbību un iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem". Tas konstatēts, izskatot "Piejūras" valdes pārskatu par 2018. gada finanšu darbību, valdes plānu un priekšlikumus uzņēmuma maksātspējas uzlabošanai, iepazīstoties ar "Swedbank" sniegto informāciju, uzklausot neatkarīgā revidenta SIA "Auditorfirma inspekcija" viedokli un, iepazīstoties ar Tukuma novada domes speciālistu izlases kārtā veikto iepirkumu un finanšu dokumentu pārbaudi.

Vēlāk pašvaldību auditori uzņēmumā veikuši lietderības un likumības auditu, secinot, ka iekšējās kontroles sistēma ir izveidota, taču tai piemīt būtiski trūkumi un nepilnības. Audita laikā tika konstatētas arī būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā, piemēram, līgumu sadalīšana un Publiskā iepirkuma likuma normu pārkāpšana, budžeta un naudas plūsmas plānošanā un uzraudzībā, dažādos vadības procesos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti