Atkritumu apsaimniekotājs «Piejūra» krāpies ar nodokļa nomaksu; uzņēmuma vadībai draud kriminālatbildība

Nedienas turpina vajāt deviņu pašvaldību dibināto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "Piejūra". Policijas izmeklēšanā nonākusi lieta par iespējamu kriminālnoziegumu, kur izkrāpti vairāk nekā 250 000 eiro.

ĪSUMĀ:

  • Uzņēmums "Piejūra" pirms gada bija bankrota priekšā, bet jaunā vadība to stabilizējusi.
  • VVD konstatēja iespējamu mēģinājumu izvairīties no 15 000 eiro dabas resursu nodokļa nomaksas.
  • Tagad VVD "Piejūras" saimniekošanā uzgājis iespējamas kriminālas darbības.
  • Uzņēmums izkrāpis vairāk nekā 250 000 eiro.
  • Policijā norāda, ka sākts kriminālprocess par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. 
  • "Piejūras" vadītājs apšauba apsūdzību, jo tik daudz naudas nemaz nodoklī nekad netiekot maksāts.

Atkritumu apsaimniekotājs «Piejūra» krāpies ar nodokļa nomaksuEdgars Kupčs

Uzņēmums "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" pieder Dundagas, Engures, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Mērsraga, Rojas, Talsu un Tukuma domēm. Lielākie īpašnieki ir Jūrmala, Tukums un Talsi. Pērnā gada marta vidū "Piejūru" sāka vadīt Ēriks Zaporožecs, kas uzņēmumu pārņēma ar pusmiljona eiro zaudējumiem un mirkli pirms bankrota. Bija apstiprinājies Konkurences padomes un nozares ministrijas brīdinājums, ka pašvaldībām nevajag darīt to, ko var privātais sektors.

Atklājās, ka tā laika uzņēmuma vadība gādāja par labumiem sev, bet iedzīvotāji varēja priecāties par zemiem tarifiem.

Tagad Ēriks Zaporožecs atzīst, ka nesaimnieciskā darbība "Piejūru" teju pazudināja. Jau pirmajās darbdienās šķirošanas stacijā Tukumā viņš uzgāja piecus, sešus gadus ielaistu haosu.

Zaporožecs esot bijis pārsteigts, ka vides dienests ir saskaņojis dokumentus, kuros dedzināšanai atšķiroto atkritumu apjomi bijuši būtiski lielāki par atļaujās noteiktajiem. Taču kārtības ieviešanā Tukuma stacijā korekcijas radīja ugunsgrēks šopavasar. Versijai, ka plastmasa aizdegusies no sausās zāles ugunsgrēkam blakus, netic pats Zaporožecs. Izmeklēšana vēl nav noslēgusies.

Tikmēr Valsts vides dienests pagājušajā nedēļā nāca klajā ar informāciju, ka "Piejūra" gribējusi krāpties ar dabas resursu nodokļa nomaksu 15 tūkstošu eiro apmērā, jo kompānija norādījusi, ka glabājas 200 tonnas atkritumu, bet ar videonovērošanas palīdzību dienests sarēķinājis vairāk nekā 500 tonnu. Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka masa vairāk nekā dubultojusies, jo dzēšanas laikā sasmalcinātie atkritumi pielieti ar pusotru tūkstoti tonnu ūdens.

"Piejūras" vadītājs apgalvo, ka tikai no medijiem uzzinājis par vides dienesta paziņojumiem, ka viņš centies izvairīties no 15 tūkstošu eiro nodokļu nomaksas. Zaporožecs uzskata, ka uz "Piejūras" rēķina vides dienests imitē panākumus nozares sakārtošanā.

Taču nodokļos nesamaksātie 15 tūkstoši eiro "Piejūrai" pašlaik varētu būt mazākā bēda. Pārbaudot tā rīcībā nonākušu informāciju par shēmām poligonā "Janvāri", Valsts vides dienests "Piejūras" saimniekošanā uzgājis iespējamas kriminālas darbības.

"Piejūra" pati savāc, izved, šķiro un savā poligonā noglabā sadzīves atkritumus, un vides dienests uzņēmuma shēmu nosaucis par liela mēroga noziegumu pret vidi.

Proti, poligonā noglabāti dokumentos neuzrādīti atkritumi, bet daļa sadzīves gružu fiksēti kā bioloģiski noārdāmi, par ko nav jāmaksā dabas resursu nodoklis.

"Vairāk nekā ceturtdaļa miljona bija mūsu aplēses par nepareiza dabas resursa nodokļa aprēķinu, kas nebija nomaksāts 2019. gadā. Tad mēs piesaistījām kriminālpoliciju, jo šis vairs nav kvalificējams kā administratīvs pārkāpums, bet jau kā kriminālnoziegums," skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa uzsver, ka ar ikgadējām pārbaudēm tādu krāpšanos dienests nav varējis uziet.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska Latvijas Radio lakoniski apliecina, ka 25. maijā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Likums par to draud ar līdz pat 4 gadiem cietumā.

"Piejūras" vadītājs Ēriks Zaporožecs arī par šo lietu neko nezina.

Zaporožecs norāda, ka gadā dabas resursu nodoklī valstij samaksā ap 120 tūkstošiem eiro, tāpēc, pat nezinot iespējamā nozieguma sastāvu,

viņš apšauba krāpšanos 258 tūkstošu eiro apmērā viena gada laikā.

Pašlaik nav zināms, kad policija beigs izmeklēšanu. Vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga neslēpj, ka arī Eiropas līmenī tiek aktualizētas bažas par organizēto noziedzību atkritumu apsaimniekošanas biznesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti