ASV pētījums: Latvijas iedzīvotāji – vieni no lielākajiem ksenofobiem ES

Tā dēvētās vecās Eiropas un jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, iedzīvotāju uzskati par reliģijas, kultūras, nacionālo un seksuālo minoritāšu jautājumiem būtiski atšķiras, liecina ASV institūta “Pew Research Center” jaunais pētījums.

Piemēram, “Pew Research Center” ziņo, ka Latvijā tikai 19% aptaujāto būtu gatavi pieņemt musulmani savā ģimenē – šis ir trešais zemākais rezultāts ES, zemāks ir tikai Lietuvā (16%) un Čehijā (12%).

Savukārt gandrīz katrā Rietumeiropas valstī vairāk nekā puse respondentu uz šo jautājumu atbildēja pozitīvi. Augstākie rādītāji ir Nīderlandē – 88%, Norvēģijā – 82% un Dānijā – 81%.

Savukārt ebrejus savā ģimenē gatavi pieņemt 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, Lietuvā – 41%, Igaunijā – 61%, bet augstākais rādītājs ir Nīderlandē – 96%.  

Sociologi arī noskaidrojuši, ka lielākajai daļai bijušā Austrumu bloka iedzīvotāju kristietība ir svarīga viņu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Taču Latvijā situācija atšķiras – 84% respondentu neuzskata, ka kristietība ir noteikta piederības sastāvdaļa.  

2015. gadā “Pew Research Center” pētījumā noskaidroja, ka Latvija globālajā reitingā ir 8.vietā pēc to iedzīvotāju skaita, kuriem nav nekādas reliģiskās piederības. Latvijas iedzīvotāju vidū tādu bija 43,8%, bet pārējie lielākoties sevi uzskatīja par kristiešiem.  

Par Latvijai piederīgajiem var uzskatīt cilvēkus, kas piedzimuši Latvijā, tā domā 71% aptaujāto. Savukārt 61% domā, ka piederību nosaka Latvijā dzimuši senči. Bet Zviedrijā, piemēram, tikai 22% uzskata, ka cilvēkam jāpiedzimst Zviedrijā, lai viņu varētu uzskatīt par Zviedrijai piederīgo.

Pētījuma dalībniekiem arī jautāja, vai viņi piekrīt apgalvojumam, ka “mūsu cilvēki nav perfekti, bet mūsu kultūra ir pārāka par citām”, un Latvijā uz to pozitīvi atbildēja 38%, Lietuvā – 37%. Šie rādītāji ir aptuveni pa vidu starp “veco” un “jauno” Eiropu. Par kultūras pārākumu paziņoja 22% spāņu, kas ir zemākais rādītājs ES, un 23% igauņu. Bet Grieķijā šim apgalvojumam piekrita 89%, Bulgārijā – 69%.

Savukārt viendzimuma laulību legalizāciju rietumvalstīs atbalsta vairāk nekā puse respondentu, tikmēr Austrumeiropā situācija atšķiras. Latvijā tikai 16% aptaujāto to atbalsta, un tas ir otrais zemākais rādītājs ES. Negatīvāk pret to noskaņoti vien Lietuvā, kur to atbalsta tikai 12%.  

Par negatīvāku nostāju pret atšķirīgām grupām Austrumeiropā liecināja arī agrākais “Eurobarometer 2015” pētījums, saskaņā ar kuru no visām ES valstīm iedzīvotāji Latvijā un Čehijā ir visneiecietīgākie pret migrantiem – tikai 14% Latvijas respondentu paziņoja par pozitīvu attieksmi pret migrantiem no trešajām valstīm, bet par negatīvu attieksmi paziņoja 78%. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti