Vairāk nekā puse no visām NATO kravām, ko Amerikas Savienotās Valstis kopš 2009. gada ir nosūtījušas uz Afganistānu caur Ziemeļu izplatīšanas tīklu, ir gājušas caur Latviju. Tas ir būtisks panākums, saka ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala. Nākamgad amerikāņi sāks samazināt savu karavīru skaitu Afganistānā. Tādēļ būs vairāk jādomā par to, kā nogādāt kravas nevis uz, bet gan no Afganistānas, uzsver ASV vēstnieks:
„Skaidrs, ka mēs vēl nezinām, kāds kravu apjoms būs jāizved no Afganistānas. Taču visi šie miljoni tonnu dosies pa dažādiem ceļiem. Caur Pakistānu uz dienvidiem, caur Vladivastoku uz austrumiem, caur Gruziju uz rietumiem un Baltiju uz ziemeļiem. Izmantos visos šos ceļus un visi šie ceļi būs pilni. Admirāļi un ģenerāļi man sacīja, ka raudzīsies uz šo ceļu specifiku, par pamatu ņemot virkni kritēriju - uzticamību, paredzamību, caurspīdīgumu, drošību un izmaksas. Visos šajos punktos Latvijas ostas un pārvadātāji ir bijuši ļoti efektīvi. Viss ir strādājis izcili labi, arī Rīgas lidostā. Latvijai visos šajos punktos ir ļoti augsts novērtējums. Taču visos šajos četros ceļos sacensība esot par cenu. „Latvijas valdībai un kompānijām, kuras vēlēsies pārvadāt šīs lietas, būs jābūt spējīgām konkurēt ar cenu.”
ASV vēstnieks Pekala noraidīja Lietuvas amatpersonu apgalvojumus, ka visas NATO kravas turpmāk tiks piegādātas caur Klaipēdas ostu. Daļa kravu paliks arī Rīgai. Tomēr nekas nav akmenī iekalts, un lielāko kravu plūsmu virzīs pa izdevīgāko ceļu. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzskata, ka ar mūsu cenām viss ir kārtībā:
„Tas, kas ir saistīts ar Latvijas pakalpojuma daļu un pakalpojuma grozu, mēs zinām šī pakalpojuma cenu līdz pēdējam santīmam. Un es ar pilnu atbildību varu teikt, ka viņš ir absolūti konkurētspējīgs…”
Pēc Amerika vārdiem, izvēle par labu Rīgai vai citai ostai būs atkarīga arī no tā, kur ASV vēlās kravas no Afganistānas nogādāt.
„Jautājums, kāds ir šīs kravas tālākais ceļš, kā es teicu. Jo izmaksas ir tonna / kilometrs. Attiecīgi dzelzceļa tarifs, kas ir saistīts, ja tas ir vests ārā, tas ir Krievijas, Kazahijas, Uzbekijas, [tad svarīgi] tas, kādā veidā viņš šeit nokļūst,” saka Ameriks.
Ostas un dzelzceļa cenu politikai ir liela nozīme, atzīst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka amerikāņi nekad neizmantos tikai vienu piegādes ceļu, jo tas ir pārāk nedroši.
„Būtiski ir tas, ka ir vairākas iespējas. Daļēji tas ir ekonomiskais faktors. Daļēji arī tas, ka mūsu partneri grib redzēt vairākus piegādes ceļus, ne tikai vienu. Tāpēc es domāju, ka gan šeit, Ziemeļu distribūcijas tīkls, gan Pakistāna, gan arī citas iespējas, kas šobrīd ir kravu tranzītam uz un no Afganistānas, tiks izmantotas,” pārliecību pauž Rinkēvičs.
Šobrīd caur Rīgas Brīvostu NATO vajadzībām pārsvarā tiek piegādāta saldētā pārtika. Interesanti piebilst, ka pēdējā laikā piegādes procesā aktīvi ir iesaistījusies arī Rīgas lidosta. Kravas no Rīgas ostas tiek nogādātas lidostā un vēlāk ar lielu kravas lidmašīnu tiek sūtītas uz Afganistānu. Līdzīgi notiek arī pretējā virzienā.
