"Ņemot vērā, ka minētā vēstule vēstniecībām ir sūtīta kā Jaunās konservatīvās partijas skaidrojums par partijas pozīciju, šī vēstule nav uzskatāma par oficiālu valdības viedokli. Tādējādi arī šāds skaidrojums nav uzskatāms par centieniem veidot atsevišķu ārpolitiku, bet gan ir atsevišķas partijas viedoklis," pauda ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Otrdien kļuva zināms, ka Bordāns izsūtījis vairākām ārvalstu vēstniecībām vēstules, lai tās informētu par notiekošo Latvijā tieslietu jomā un "noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju un tās destabilizācijas mēģinājumiem". Ministrs uzsvēra, ka vēstules izsūtījis gan kā JKP vadītājs, gan arī kā politiķis.
"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valstī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.
Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.
Ceturtdien, 31. janvārī, JKP rīkos protesta akciju pie Saeimas "Par tiesisku Latviju", kuras sākums paredzēts plkst. 8.00. Rīkotāji vērš uzmanību uz Ģenerālprokuratūras vēršanos pret Saeimas deputātu Jurašu. JKP vadība uzskata, ka iesāktā lieta ir politiska izrēķināšanās, un norāda, ka procesa atjaunošana jaunās valdības izveides brīdī nav netīša sakritība.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātu vairākums slēgtā sēdē trešdien, 29. janvārī, atbalstīja aicinājumu izdot kriminālvajāšanai JKP deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Jurašu.
KONTEKSTS:
Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu nodaļas prokurors Māris Urbāns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka, informējot žurnāla "Ir" žurnālisti Indru Spranci par sev 2015. gada rudenī piedāvāto kukuli viena miljona eiro apmērā, Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu. Prokurora ieskatā, tādējādi Jurašs ir apgrūtinājis lietas izmeklēšanu un tas kļuvis par iemeslu operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.
Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu. Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.
JKP uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Jaunievēlētais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 23. janvārī pauda, ka Saeimas balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums.
