Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nav uzlabojies

Korupcijas uztvere Latvijā pērn nav uzlabojusies, liecina pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētais Korupcijas uztveres indekss. Latvija saņēmusi 58 punktus no 100. Tieši tikpat daudz punktu Latvija saņēma pērn.

Latvija Korupcijas uztveres indeksā dala 41. vietu ar Gruziju, Spāniju un tādu Karību jūras valsti kā Sentvinsenta un Grenadīnas. Sabiedrībā par atklātību "Delna" informēja, ka rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju. Tas ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. 

Korupcijas uztveres indekss sarindo 180 pasaules valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100, ka korupcijas uztvere ir zema.

Kā skaidroja "Delnā", indeksu veidojošo datu analīze rāda, ka

progresa trūkums joprojām vērojams tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas.

Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas. Līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu. 

Politiskās korupcijas novērtējums 2018. gadā ir nedaudz pasliktinājies. Tomēr pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence.  

Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz pārējām Baltijas valstīm. Lietuva saglabājusi 59 punktus un 38. vietu pasaulē, bet Igaunija ar 73 punktiem pakāpusies uz 18. vietu. Šogad Latviju indeksā apsteigušas arī Čehija un Kipra. 

 


 
Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti. Pirmās trīs vietas ieņem Dānija (88 punkti), Jaunzēlande (87) un Somija (85). Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta pārvalde, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.

Viens no Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem ir līdz 2020. gadam indeksā sasniegt 70 punktus. Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, "Delna" iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējo godprātību un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. 

2019. gadā "Delna" aicina valdību:
1.    Stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu. 
2.    Nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā (01.05.2019.)
3.    Pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru.  
4.    Palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām.
5.    Nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem.  

Nākamajos četros gados Delna aicina Saeimu ieviest 10 soļu plānu:
1.    solis. Informācijas atklātība.
2.    solis. Mazināta naudas ietekme uz politiku.
3.    solis. Publiskā sektora godprātība un ētika.
4.    solis. Pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika. 
5.    solis. Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi.
6.    solis. Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas. 
7.    solis. Darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju.
8.    solis. Atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru.
9.    solis. Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara.
10.  solis. Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana. 

2018.gada indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. Ņemot vērā, ka dažādas demokrātiskās institūcijas un normas šobrīd pasaulē ir apdraudētas, "Transparency International" analizēja saistību starp korupciju un globālās demokrātijas tendencēm. Rezultāti rāda, ka korupcija publiskajā sektorā var veicināt demokrātisko institūciju un vērtību vājināšanos.

Analīze atklāja saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) Korupcijas uztveres indeksā saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) - 49 punktus, hibrīdrežīmi ar autokrātijas elementiem - 35 punktus, bet autokrātiski režīmi - tikai 30 punktus. Valstis ar augstiem korupcijas rādītājiem arī esot bīstamas politiskajai opozīcijai. Praktiski visas valstis, kurās notikušas valdības pasūtītas vai atbalstītas politiskās slepkavības, novērtētas kā ļoti korumpētas.

“Korupcija plaukst, kad novājinās likuma vara un demokrātiskās institūcijas un sarūk pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju iespējas,” norāda “Transparency International Germany” vadītāja Eda Millere.

Pēdējos piecos gados pa astoņiem un deviņiem punktiem reitingā zaudējusi Ungārija un Turcija. Savukārt ASV zaudējusi uzreiz četrus punktus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem, pirmo reizi kopš 2011.gada neiekļūstot 20 labāko valstu vidū.

Kā norādīja "Delnā", Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē 13 dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē.

„Delna” vadītāja Liene Gātere Latvijas Radio norādīja, ka salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas ir 65 punkti, Latvija ir apakšējā daļā.

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nav uzlabojiesRūdolfs Krieviņš

    "Salīdzinot ar Baltijas valstīm mēs arī esam apakšā. Un šogad arī vērojams, ka dažas no mūsu jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Čehija un Kipra ir aizsteigusies mums priekšā. Latvijai pēdējos gados ir bijis ļoti lēns temps, varētu teikt, mēs esam stagnējuši salīdzinot ar citām valstīm. Skatoties uz tiem indikatoriem, kas šo indeksu sastāda, ir notiesāšanas spējas un tās sankcijas. Lai, teiksim, korumpanti izvēlētos būt godīgi, baidītos no soda – tā sistēmu mums Latvijā nestrādā. Pēdējos gados ir ierosinātas vairākas lietas, arī par kukuļošanu, par naudas atmazgāšanu, bet viņas mums nav novestas līdz galam. Līdz ar to atturēšanas mehānisms nestrādā," teica Gātere.

    Saistītie raksti
    2 komentāri
    Aleksandra Kutuzova
    Taisni ta, un nemazinasies, kamer kadi konkreti lauzi nesanems konkretus gadus aiz restem.
    Zane Līvmane
    Lai mazinātos korupcijas uztvers indekss ir nepieciešami notiesājuši lēmumi Latvijas skaļākajās korupcijas lietās
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti