Viņš norādīja, ka uzņēmumiem ir nepieciešamas darba rokas, un, piemēram, Rīgā ir pavisam neliels skaits bezdarbnieku. Tādējādi ir ļoti maz cilvēku, kurus var iegūt kā darbiniekus, un par tiem cīnās daudzi darba devēji.
Vienlaikus ārzemēs dzīvo daudz Latvijas valstspiederīgo. Tāpēc ir nepieciešams radīt kustību, kurā uzņēmumi aicina aizbraucējus atpakaļ uz Latviju. Pēc viņa teiktā, uzņēmumu atsaucība ir negaidīti liela – ap 50 uzņēmumu pieteikušies divos mēnešos. To vidū ir gan lielie uzņēmumi, piemēram, “Swedbank”, “Luminor”, “Rimi” un “Circle K”, gan mazie uzņēmumi.
Vaicāts par atalgojumu – vai tas būs konkurētspējīgs ar ārzemēs iespējamo –, viņš norādīja, ka ārvalstīs ir dārgākas dzīvošanas izmaksas. Rosts uzsvēra, ka vakancēm uzņēmumos var pieteikties arī Latvijā strādājošie un dzīvojošie.
Rosts norādīja, ka reemigrācija “ir aktivitāte, kuras nevar būt par daudz”, tāpēc nav bažu, ka tā pārklājas ar valsts rīkoto un koordinēto reemigrācijas akciju.
Viena no akcijām ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls, kuras ietvaros Latgalē vien no ārzemēs trijos mēnešos ir atgriezušās astoņas ģimenes. Vienlaikus Ekonomikas ministrija jūnija beigās atzina, ka nodarbinātības iespējas Latvijā aug, taču demogrāfijas tendenču un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību.