Dienas notikumu apskats

Par plašākām ķīmisko ieroču uzrauga pilnvarām lems pēc pāris dienām

Dienas notikumu apskats

Latvija un Polija ir vienotas NATO un prasībās nākamajam ES budžetam

Draud vidēji kvalificētu darbaroku deficīts

EM prognoze: nodarbinātības iespējas paplašināsies, bet darbaroku trūks

Nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas Latvijā kopumā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību, liecina Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.

Ministrija prognozē, ka vidējā termiņā arvien izteiktāk trūks vidējas kvalifikācijas darbaspēka, ko visvairāk izjutīs apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.

Pieaugs nodarbinātības līmenis

Ekonomikas izaugsme turpmāk būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc sagaidāms, ka vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums augs lēni.

Līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 000, salīdzinot ar 2017. gadu, pamatā pieaugums būs četrās nozarēs – komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Savukārt pēc 2025. gada darbavietu skaits varētu pat nedaudz sarukt.

Lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru. Prognozējams, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 000 darbavietu.

Bet darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ brīvo darbavietu skaits vidējā termiņā pārsniegs 150 000. 

2025. gadā nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017. gadā aptuveni 63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70%.

Ilgtermiņā darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pieprasījums augs dažādos ar veselības uzturēšanu un rehabilitāciju saistītajos pakalpojumos.

Darbaspēka trūkumu saasinās demogrāfijas tendences

Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei. Prognozējams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 000, turklāt darbspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits.

Nākamajos piecos gados bezdarba līmenis pietuvosies 6%, līdz ar to strauji samazināsies brīvo darba vietu skaits.

Jau šobrīd iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības līmenis ir sasnieguši līdz šīm vēsturiski augstākās atzīmes, tāpēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū nākotnē varēs tikai daļēji kompensēt demogrāfijas tendenču ietekmē krītošo darbaspēka piedāvājumu.

Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Jau 2025. gadā vidēji kvalificētu darbinieku deficīts varētu sasniegt 31 000.

"Ja mēs runājam par vidējo termiņu, tad lielu daļu no pieprasījuma veido šīs vidējās kvalifikācijas profesijas.

Bet, ja skatāmies uz ilgtermiņu, tad arvien lielāku lomu darba tirgū ieņem augstākā izglītība," spriež EM Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš.

Tikmēr ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits turpina sarukt.

"No tiem nodarbināti pērn bija 895 tūkstoši. Kā jau minēju, bezdarbs strauji rūk, tas vairs ir tikai 85 tūkstoši. Ekonomiski neaktīvie cilvēki šajā vecumā ir nedaudz virs 400 tūkstošiem, bet šeit šīs rezerves, ko varētu ar laiku iesaistīt darba tirgū, ir ļoti limitētas," piebilda EM pārstāvis.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo izglītību līdz 2025.gadam varētu samazināties par aptuveni 18% jeb gandrīz 52 000, bet atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 000.

Visvairāk vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu izjutīs būvniecība un apstrādes rūpniecība, kur vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars veido gandrīz 60% un ir augsts pirmspensijas nodarbināto īpatsvars.

Stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, jaunu darba vietu veidošanās un atalgojuma pieaugums ir galvenais priekšnosacījums emigrācijas plūsmu mazināšanai un reemigrācijas sekmēšanai, norāda ministrija.

Taču Ekonomikas ministrija neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām ar algu, par kuru vietējie nav gatavi strādāt, jo ar to nevar atļauties godīgas dzīves izmaksas. Tā ir īstermiņa domāšana, kas ilgtermiņā radīs būtiskus izaicinājumus saistībā ar imigrantu sociālajām garantijām, veselības aprūpi, izglītību un integrāciju sabiedrībā.

Darba tirgus reģionālās atšķirības

Arvien izteiktākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības - jaunās darbavietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos. 

Reģistrētais bezdarba līmenis Latgales reģionā joprojām ir gandrīz četras reizes augstāks nekā Rīgas reģionā, kur izvietotas vairāk nekā 4/5 no visām vakancēm.

Nākamajos gados zemā darbaspēka spēja operatīvi mainīt darba un dzīvesvietu var būtiski ietekmēt sabalansētu darba tirgus attīstību.

Valsts atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos sekmēs darbaspēka pieejamību teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību, kā arī veicinās Latvijas tautiešu atgriešanos mājās no ārvalstīm.  

Izglītības piedāvājums kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām

Izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis sabalansētāks un tuvāks nākotnes darba tirgus pieprasījumam. Lai arī joprojām prognozējams būtisks iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību STEM virzienos (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) - 2025. gadā aptuveni 17 000, tomēr, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, tas ir samazinājies par gandrīz 1/4 (iepriekš tika prognozēts, ka 2025. gadā šo speciālistu iztrūkums būs aptuveni 23 tūkstoši).

Tāpat prognozējams ievērojami mazāks darbaspēka pārpalikums nekā iepriekš speciālistiem ar izglītību humanitāro un sociālo zinātņu jomās.

Šīs izmaiņas lielā mērā ir veicinājusi daudz sabalansētāka augstākās izglītības piedāvājuma struktūra - STEM virzienos uzņemto studentu īpatsvars kopš 2008. gada ir pieaudzis par aptuveni 7%, tai pašā laikā sociālo zinātņu programmās uzņemto īpatsvars ir samazinājies par 15 procentpunktiem.

Arvien vairāk jauniešu izvēlās profesionālu izglītību. Šī tendence kopumā mazina vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu nākotnē, tomēr joprojām speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū ar profesionālo izglītību, ir nepietiekams, lai pilnībā nosegtu pieprasījumu.

Tomēr izmaiņu ietekmi mazina nepietiekamais izglītojamo skaits. To ietekmē demogrāfijas tendences un salīdzinoši augstais jauniešu īpatsvars, kas nepabeidz mācība dažādos izglītības posmos. Vairāk nekā 2/5 no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies.

Sagaidāms, ka darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo un pamatizglītību līdz 2025. gadam varētu palielināties līdz 91 000.  

Liela nozīme darba tirgus neatbilstību mazināšanā ir pieaugošo izglītībai. Lai arī iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā pakāpeniski pieaug, tā joprojām ir divreiz mazāka nekā noteiktais mērķis - līdz 2020. gadam sasniegt 15% iedzīvotāju vecumā no 25-64 gadiem iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos. Tāpat esošais pieaugušo izglītības piedāvājums tikai daļēji risina lielo mazkvalificētā darbaspēka pārpalikumu – iedzīvotāju ar pamatizglītību iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ir zemākā starp visām iedzīvotāju grupām un tikai nedaudz pārsniedz 3%.

Mūžizglītības programmām līdz 2021. gadam pieejami aptuveni 150 miljoni eiro, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka

lielāka interese par jaunu prasmju apgūšanu visa mūža garumā ir nevis mazkvalificētajiem iedzīvotājiem, bet gan gluži pretēji - tiem, kas jau ieguvuši augstāko izglītību.

Ārvalstu investori: situācija ir kritiska

Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Marta Jaksona Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka ārvalstu investori aptaujās darbaspēka pieejamības problēmu jau trešo gadu min kā vissatraucošāko faktoru Latvijā un situācija šajā jomā tikai pasliktinās.

"Situācija ir kritiska. Darbaspēka trūkst visos sektoros un segmentos," norādīja Jaksona.

Viens no risinājumiem darbaspēka trūkuma problēmai, pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītājas teiktā, ir nodarbinātības veicināšana un reģionu attīstība. Šajā ziņā būtu jādomā, kā atvieglot darbaspēka piesaisti pilsētām no reģioniem, kā arī par pašu reģionu attīstību.

Tāpat būtu jādomā par "viedo" migrāciju, proti, darbaspēka piesaisti no citām valstīm. Tas tiek risināts, taču būtu "jāiet soli tālāk", uzskata Jaksona. Viņasprāt, arī aktīvāk būtu jādarbojas reemigrācijas veicināšanā, kā arī infrastruktūras attīstībā, kas varētu palielināt darbaspēka mobilitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti