Astrīda Leščinska ir Latgales reģionālā reemigrācijas koordinatore, viena no piecām Latvijā. Pusgada laikā sazinājusies ar vairāk nekā pustūkstoti no Latgales izbraukušo iedzīvotāju. Viņas darba uzdevums - uzrunāt un motivēt emigrantus atgriezties dzimtenē un izprast viņu vēlmes, lai tas notiktu.
“Atgriezties vēlas daudzi, taču viņus interesē, lai valstī būtu stabilitāte, lai atalgojums būtu pietiekams, lai ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu, lai bērniem būtu bērnudārzi,” saka Astrīda Leščinska.
Bez sadarbības ar pašvaldībām to veikt grūti, paši emigranti reti griežas vai vispār ar šādiem jautājumiem negriežas pašvaldībās, atzīst Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes komercdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis, tomēr uzsver - ir cilvēki, kas paši - bez reemigrācijas projekta - atgriežas mājās:
“Pie mums pašvaldībā neviens nav griezies, taču mums ir informācija, ka atgriežas daudzi jaunie cilvēki, kuri atgriežas saimniecībās, pārņem savu vecāku saimniecības un ar savām tur, ārzemēs, gūtajām prasmēm saimnieko. Te mēs arī redzam to pievienoto vērtību. Tas notiek graudu audzētāju saimniecībās. Par iespēju strādāt uzņēmumos kā algotam darbiniekiem nav intereses, jo alga pie mums ir pārāk zema.”
Motivācija katram, kas atgriežas ir sava, lielākoties tās ir saiknes ar dzimto pusi, arī patriotisms.
“Pārsvarā tās ir patriotiskās jūtas, lai vecvecāki redz, kā izaug viņu mazbērni, daudzi vēlas uzsākt te savu biznesu, uzzina par grantu programmas iespējām, kas jau drīzumā tiks izsludināta,” saka Astrīda Leščinska.
Evita un Kaspars Ciematnieki ir vieni no pirmajiem, kas ar mazo dēlēnu atgriezās savā dzimtajā pusē Ludzā un cer uz reemigrācijas projektu - vēlme ir būt mājās un saimniekot te, stāsta jaunā ģimene:
“Mums pašā saknē jau arī nebija tā ideja palikt Anglijā. Es aizbraucu uz gadu, bet tur paliku uz astoņiem, Evita tāpat aizbrauca uz gadu, bet palika uz pieciem gadiem. Bet mēs zinājām, ka brauksim mājās. Parādījās Marks, un viņš arī tas, kāpēc mēs pilnībā nolēmām atgriezties mājās, lai viņam te būtu iespēja augt un būt kopā ar tuviniekiem, brālēniem, māsīcām.”
Marks jau septembri dosies uz bērnudārzu, Evita mācās frizieru kursos, Kaspars darbu cer atrast līdz oktobrim, vēl priekšā pārceļošanas process. Šai ģimenei caur projektu ir iespēja izmantot atbalstu uzņēmējdarbībai, kopumā katrā reģionā šāds «Atgriešanās atbalsts» būs pieejams vismaz četriem projektiem līdz 9 000 euro.
Kā apliecina Astrīda Leščinska, tie, kas atgriežas, vēlas te arī strādāt, veidot savus uzņēmumus. Šobrīd no 20 ģimenēm, kas atgriezās Latvijā, Kaspara un Evitas ģimene ir viena no astoņām Latgalē, taču tas joprojām ir pārāk neliels skaits, salīdzinot ar to daudzumu iedzīvotāju, kas joprojām ir svešumā un kurus neskars reemigrācijas pilotprojekts, kurš turpināsies līdz šī gada beigām un spēs aptvert vien pavisam niecīgu daļu reemigrantu.
