Arī Ādažu novads vēlas atbrīvoties no azartspēļu zāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirmā pašvaldība, kura, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, nolēma atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei, bija  Ķekavas novads. Tagad tam vēlas pievienoties arī ādažnieki. Savu viedokli par nepieciešamību atbrīvot novadu no vienīgās spēļu zāles Ādažu novada iedzīvotāji var izteikt personalizētā aptaujā.

Ādažu novada teritorijā pirmā un vienīgā azartspēļu zāle Tallinas šosejas malā izveidota jau pirms daudziem gadiem. Šo gadu laikā uz otru pusi no tās izveidojies daudzstāvu mikrorajons. Uzrunātie iedzīvotāji šo vietu labi zina, jo kādreiz tur esot bijusi pirmā picērija Ādažos, bet arī spēļu zāle netraucējot. Tomēr  būtu labāk, ja tās tur nebūtu.

"Man jau netraucē, bet nevajag tādas lietas. Vispār nevajag. Apgaismots vienmēr, kā galvenais objekts gandrīz mums te iznāk," izteicās ādažniece Ona.

"Nevajag tādas spēļu zāles. Tie bērni tur iet tik spēlēt visu naudu nost," piebilda ādažniece Maiga.

Arī carnikaviešiem, kas pēc teritoriālās reformas pievienojušies Ādažu novadam, šķiet, ka šāda vieta ražošanas uzņēmumiem bagātajā pilsētā nav nepieciešama.

"Droši vien, ka nevajag. Es vispār esmu pret azartspēlēm," sacīja Lilastes iedzīvotājs Oskars.

Ādažu novads izsludinājis aptauju. Kā skaidroja novada vadība, par trauksmainiem gadījumiem saistībā ar spēļu zāli ziņas no pašvaldības policijas neesot saņemtas, tomēr, ņemot vērā, ka Ādažus par savām mājām aizvien vairāk sauc jaunas ģimenes ar bērniem, spēļu zālei šeit neesot vietas.

"Es nezinu, cik tam uzņēmējam vēl ir palicis laiks līdz licences beigām, bet mums vajadzētu dot saprātīgu termiņu viņam iziet ārā. Mums ir cilvēki tā kā jāmudina domāt par tādām pozitīvām lietām. Nauda ir jātaupa mājoklim vai bērnu izglītībai, nevis nopelnītu vai pat nenopelnītu naudu vinnēt vai pat pazaudēt," izteicās Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).

Šobrīd aptauja, kas noslēgsies 16. novembrī, izsludināta, jo pastāv bažas, ka stājoties spēkā jaunajām azartspēļu pamatnostādnēm, pašvaldības deputātiem vairs nebūs īsti iespējas pašiem lemt par to spēļu zālēm novadā.

Gan spēļu biznesa asociācija, gan uzņēmējus uzraugošā inspekcija gan uzskata, ka pašvaldību vēlme izmantot iespēju attīrīt savas teritorijas no azartspēļu uzņēmumiem nenesīšot gaidītos rezultātus.

"Jautājums, vai ar to tiks atrisināts galvenais, par ko pašvaldības runā, – spēlētāju un iedzīvotāju interešu aizsardzība. Es domāju, ka nē, jo aizsargātiees pret kaut ko mēs vislabāk varam tad, ja mēs to redzam un sajūtam," uzsvēra Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Pēc inspekcijas datiem Latvijā pašlaik ir 371 licencēta azartspēļu organizēšanas vieta 37  novados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti