4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

«Divu līgumu sistēma». Apsardzes firmas darbinieks atklāj algu izmaksas aizkulises.

Apsardzes jomā «divu līgumu sistēma» joprojām pastāv

Jau vairāk nekā pirms gadā publiski runāts par tendenci apsardzes biznesā ar legālām metodēm apiet ierobežojumus strādāt vairāk stundu, nekā atļauts, tā arī ietaupot uz virsstundu dubultu apmaksu. Atbildīgās iestādes solīja domāt, kā aizlāpīt robus likumā, lai to neļautu, bet pagaidām nekas nav mainījies. Apsardzes kompānijas “G4S Latvija” darbinieks LTV raidījumam “4. studija” atklāja, ka viņš formāli nodarbināts divās firmās, līdz ar to virsstundas viņam neapmaksā. Uzņēmums skaidro, ka šādā veidā ļauj darbiniekiem strādāt un pelnīt vairāk.  

Apsardzes firmas darbinieks Uldis (vārds mainīts) stāstīja, ka, stājoties darbā, “tiek doti divi darba līgumi – viens ar “G4S Latvija” un otrs ar “G4S Cash Services Latvija”.

“Kad es pavaicāju par to līgumu, kāpēc ir divi, man bija taisna norāde uz durvīm – ja nepatīk tā uzņēmuma politika, tad var droši iet prom. Un tad ir tā solītā maksa stundā – 3,5 līdz pat 5 eiro, kā kurš objekts, bet līgumā ir 2,45, atlikušo maksā kā objekta piemaksu,” stāstīja Uldis.

Viņš skaidroja, kur slēpjas divu līgumu sistēmas noslēpums, – šādā veidā uzņēmumam ir iespēja visas vai gandrīz visas virsstundas norakstīt uz otru piesaistīto uzņēmumu un maksāt darbiniekam par šo darbu kā par parastās likmes darbu.

“Kad cilvēks strādā 260 stundas, 300 stundas, par to saņemti kaut kādi 800 [eiro]. Jo virsstundas labi ja sanāk 20 jau no dubultā nostrādātā. Viss tiek oficiāli maksāts, bet caur divām firmām. Un tāpēc tā ir – mēs nostrādājam 300 stundas, viņi visas stundas izdala pa divām firmām. Valsts ieņēmumu dienestā interesējušies esam, viņi nevar nekādi palīdzēt, viss ir likuma normās,” stāstīja Uldis.

“G4S” vadība uzsver, ka nekādas nelikumības un krāpšanās uzņēmumā nenotiek un to, vai slēgt vienu vai divus darba līgumus, darbinieki var izvēlēties paši.

Divu līgumu politiku “G4S” piekopjot tikai tapēc, lai dotu iespēju darbiniekiem strādāt un pelnīt vairāk pašā uzņēmumā un lai viņiem nebūtu jāmeklē piepelnīšanās iespējas citviet.

 “G4S Latvija” valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis skaidroja, ka 2012. gadā “mums bija centieni izdarīt tā, lai darbinieki nestrādā papildus darbus citās apsardzes kompānijās, un mēs nonācām tiesvedībā, kurā mēs zaudējām, jo principā cilvēks drīkst strādāt citās kompānijās”.

“Kas mums izraisīja zināmas pārdomas, jo tie bija operatīvie darbinieki, kuri brauca ar mašīnām – un mēs nevaram kontrolēt, ko viņš iepriekšējā naktī darījis un ir pie stūres, varbūt pat sabiedrībai zināms apdraudējums no tā, ka cilvēks nav atpūties, bet jebkurā gadījumā mēs šo tiesu zaudējām. Un tad nonācām pie tāda lēmuma, un ļoti daudzi darbinieki vēlas strādāt citur, un mums jādod ir iespēja vienkārši, jādod iespēja strādāt puslīdz mūsu kontrolē,” skaidroja Zālītis.

Ulda minēto faktu par to, ka divus līgumus viņam nācies parakstīt piespiedu kārtā, uzņēmuma vadītājs dēvē par absurdu un nepieļaujamu situāciju.

“Tas manī izraisa izbrīnu, jo pie mums, stājoties darbā, jebkuram cilvēkam tiek apstāstīts, ka ir anonīms e-pasts, anonīms telefons “G4S” grupas ietvaros, kur par jebkurām lietām – piespiešanu – tu ziņo anonīmi, un tad sistēma ar to tiks galā. Līdz ar to es esmu ļoti pārsteigts, ka cilvēku faktiski var piespiest izdarīt – tā ir absolūti brīvprātīga lieta, un es ļoti ceru, ka cilvēks, kuram ir šī nesaprašana un pārpratums, spēs griezties pa taisno pie uzņēmuma vadības anonīmi, un par to nevar būt nekādas represijas,” uzsvēra Zālītis. 

Valsts ieņēmumu dienestā ''4. studijai" norādīja, ka konkrēta uzņēmuma atalgojuma izmaksas kārtību dienestam komentēt neatļauj likums, vienlaikus atzīstot, ka situācija tiešām nav normāla, un apsardzes uzņēmumi jau tradicionāli ir viens no dienesta “rūpju bērniem”.

“Nav noslēpums, apsardzes nozare Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā ir viena no riskantākajām, un būtiskākās problēmas apsardzes nozarē ir ar algas nodokļu nenomaksu vai nepilnīgu nomaksu un arī ar pievienotās vērtības nodokļa nenomaksu vai nepilnīgu nomaksu. Protams, šīs abas problēmas ir ļoti būtiskas, jo ir skaidrs, ka algas nodokļu nenomaksa ir šīs negatīvās sekas darbiniekiem – sociālo garantiju neesamība, un  nenomaksātie nodokļi negodprātīgajiem apsardzes uzņēmumiem sniedz zināmas priekšrocības publiskajos iepirkumos,” norādīja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Par situāciju šajā uzņēmumā interesi izrādīja arī Valsts darba inspekcija, kas teicās tuvākajā laikā veikt pārbaudi un par tās rezultātiem informēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti