De Facto

Kur aizplūda «Rīgas Satiksmes» kukuļu miljoni?

De Facto

16. decembra «De Facto»

Apiet Darba likumu, darbiniekus nodarbinot 2 firmās

Apsardzes biznesā apiet Darba likumu, apsargus nodarbinot divās firmās

Apsardzes biznesā jau vairākus gadus plašumā iet tendence, kurā ar legālām metodēm apiet ierobežojumus strādāt vairāk stundu, nekā atļauts, tādējādi arī ietaupot uz virsstundu dubultu apmaksu. Par to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju.

ĪSUMĀ:

  • Firmas piesaista apakšuzņēmējus; darbinieki strādā abos.
  • Darba inspekcija – likums neļauj summēt darba laiku un vērsties pret uzņēmējiem.
  • Apsardzes darbinieks “De facto” atklāja: oktobrī nostrādātas 360 stundas.
  • Viņš gribēja strādāt vairāk, viņam piedāvāts strādāt vienā objektā bet divās firmās.
  • Firmu pārstāvji no intervijām atteicās, uzsver - neko aizliegtu nav darījuši.
  • Firma norāda: Darbinieks patvaļīgi mainīja režīmu un strādāja katru otro diennakti.
  • Darba inspekcija apliecina: Darbs vairākās firmās ir tendence nozarē.
  • Šī nozare kļuvusi par vienu no VID prioritārajām nozarēm.
  • IeM domā: galvenās problēmas atrisinās apsardzes reģistrs, tas būs no 2021.gada.
  • Darba inspekcija aicināja LM aizlāpīt likuma robu, LM solījusi domāt par risinājumu.

“De facto” vēstīja, ka apsardzes kompānijas nolīgst apakšuzņēmējus, kas strādā uz tiem pašiem apsargājamajiem objektiem. Daļa no darbiniekiem strādā gan vienā, gan otrā kompānijā.

Taču darba inspekcija norāda – šobrīd likums neļauj summēt divās darbavietās uzskaitītās stundas. Līdz ar to arī nav iespēju vērsties pret uzņēmējiem.

Darba likums paredz astoņu stundu darbadienu, bet maksimālais virsstundu skaits - ne vairāk kā 56 stundas. Strādāt vairāk aizliedz likums.

Spēļu zāles apsargs atklāj darbu divās firmās, 360 stundas mēnesī

LTV raidījumam “De facto” ar savu pieredzi dalījās divās apsardzes kompānijās strādājošais Raivis Deinats. Viņa darba devējs ir SIA “Uniforts”, kura pārziņā ir “Fenikss” spēļu zāļu sargāšana, kā arī firma SIA “Gardiz”, kurai “Uniforts” uzticējis vairāku spēļu zāļu sargāšanu.

Deinats piecus gadus strādā vienā objektā – spēļu zālē Aspazijas bulvārī Rīgā. Dežūra ir 24 stundas. Pēc tam diennakts brīva, un atkal jau klāt nākamā maiņa. Atkal diennakti.

“De facto” bija iespēja redzēt žurnālu, kurā apsargi parakstās par maiņu pieņemšanu un nodošanu konkrētajā spēļu zālē. Tajā Deinats parakstījies par maiņas pieņemšanu katru otro dienu.

Piemēram, oktobrī viņš pavisam savā postenī atradies 360 darba stundas. Tas ir gandrīz divas pilnas slodzes. Jau piesakoties darbā, Deinats izteicis vēlmi strādāt vairāk nekā vienu slodzi.

“Es pats pieteicos, ka es arī vēlos vairāk strādāt. Man uzreiz piedāvāja arī divus darba līgumus uz abām firmām. Man nebiju pretenziju tajā brīdī nekādu,” atzina Deinats.

Abu firmu algu maksājumi redzami viņa bankas konta izrakstā – ik mēnesi aptuveni 350 eiro no katra uzņēmuma. Ja apsarga maiņas sadalītas starp vairākām spēļu zālēm, faktiskajai noslodzei vairs nav tik vienkārši izsekot.

“Gardiz” un “Uniforts” pārstāvji no intervijām “De facto” atteicās. Viņi uzsver, ka neko aizliegtu nav darījuši. Nevienam nevarot aizliegt strādāt divās firmās vienlaikus.

Teorētiski darbs katru otro diennakti netiekot plānots. Un arī Deinata gadījumā - viņam esot bijis jāstrādā citā zālē. Visa atbildība tagad tiek likta uz pašu darbinieku.

Uz jautājumu, vai darbiniekiem tiek plānotas dežūras katru otro diennakti, SIA “Uniforts” valdes priekšsēdētājs  Andris Ķikulis raidījumam “De facto” e-pastā atbildēja: “Ir konstatēts gadījums, kad darbinieks ir patvaļīgi mainījis darba maiņas, radot situāciju, ka noteiktā atskaites periodā tika strādāts Jūsu pieminētajā darba režīmā.”  

“Fenikss” spēļu zāļu īpašnieks “Alfor” uzsver, ka no viņu puses “pretenziju par sniegto apsardzes pakalpojumu kvalitāti nav, lai arī pakalpojumu servisu vienmēr var uzlabot”.

Darba inspekcija apliecina: Tā ir tendence

Darba inspekcijā raidījumam “De facto” apliecināja, ka aizvien biežāk viena apsardzes uzņēmuma darbinieku slodzes tiek sadalītas starp firmām. Tā iegūst iespēju cilvēkus nodarbināt vairāk, nekā atļauts, un arī ietaupīt uz dubultu samaksu par virsstundām.

“Darba likums paredz katram darba devējam uzskaitīt darbinieka nostrādātās stundas, bet Darba likums neparedz, ka šīs stundas, nostrādātas pie katra darba devēja atsevišķi, būtu saskaitāmas kopā.  Pieļauju, ka varbūt kāds darbinieks strādā pie trīs darba devējiem, trīs uzņēmumos.

Viņš var nostrādāt mēnesī pat līdz 600 stundām un  nav pienākums visas stundas summēt. Un tā ir problēma pie šīs situācijas,” atklāja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.

“Tas ir jautājums par to, cik viņš šos pienākumus izpilda, kādā apjomā. Un jautājums ir vienmēr par to, kurā vietā viņš guļ - vai viņš guļ pamatdarba vietā, vai viņš guļ otrā darbavietā. Diemžēl, ja pakalpojuma saņēmēji ir apmierināti ar to, ka tas apsardzes darbiniekus postenī guļ, tad nekādu problēmu tur arī nesaskata,” atzina Latvijas Drošības biznesa asociācijas eksperts Guntars Loba.

Viņš atzina, ka šobrīd virkne “radošu” risinājumu mākslīgi pazemina cenu un vienlaikus arī kvalitāti apsardzes pakalpojumiem. Tostarp virkne kompāniju nodarbina apsargus arī bez sertifikātiem, ieliekot tos ēku uzraugu statusā, kam ir krietni zemākas prasības kā apsargiem. Arī minētajam Raivim Deinatam nav derīga sertifikāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem oficiāli apsardzes nozarē vidēji nostrādātais stundu skaits ir apmēram 126 stundas mēnesī. Tas ir – viena nepilna slodze. Šī nozare kļuvusi par vienu no VID prioritārajām nozarēm.

Dienests saskatījis šeit shēmas, kas tiek veidotas, apsardzes uzņēmumam nolīgstot apakšuzņēmējus. VID sadarbībā gan ar Iekšlietu ministriju, gan nozares asociācijām cer uz pārmaiņām, kurām būtu jāsamazina gan manipulācijas ar stundu uzskaiti, gan aplokšņu algām.

“Tiklīdz mēs pieķeramies kādam no lielajiem uzņēmumiem un strādājam ar to, tad tie apakšnieki pastrādā kādus divus trīs mēnešus,  un tad veido nākamos uzņēmums, kur darbinieki attiecīgi tiek pārcelti, lai gan faktiski viņi nepārtraukti strādā vienā un tajā pašā  darbavietā un apsargā vienas un tās ēkas,” raidījumam “De facto” stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Iekšlietu ministrija domā, ka galvenās problēmas atrisinās apsardzes reģistra izveidošana. Tam gan būtu jāsāk darboties tikai no 2021.gada.

Tas firmām liktu tiešsaistes rīkā uzrādīt tām pieejamos resursus, kas savukārt ļautu saprast, vai konkrētā firma vispār ir spējīga sniegt apsardzes pakalpojumu noteiktā apjomā.

Savukārt Darba inspekcija vērsusies Labklājības ministrijā, lai meklētu risinājumus, kā aizlāpīt likuma robu, kas ļauj izvairīties no virsstundu apmaksas un ļauj strādāt neierobežoti daudz stundu, ja vien tās neuzskaita viena firmā. Ministrija solījusi domāt, kā situāciju mainīt.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti