Applūdusi Nacionālā arhīva glabātava

Piektdien, 23. oktobrī, VAS “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ), Latvijas Nacionālā arhīva un Kultūras ministrijas pārstāvji sanāca uz operatīvo sapulci, lai pārrunātu situāciju, kāda ir izveidojusies Nacionālā arhīva namā Rīgā, Skandu ielā 14. Ēkā, kurā notiek vērienīgi pārbūves darbi, applūdušas arhīva telpas. Kā skaidro būvnieks, firma “LC būve”, kas veic jumta seguma maiņu, vēja brāzmas ir norāvušas uz nakti uzklāto pagaidu segumu un arhīva telpās ir ieplūdis lietus ūdens.

Pašlaik Valsts arhīva ēkā notiek vērienīgi pārbūves darbi – ēka tiek siltināta, gan fasāde, gan jumts. Būvnieks, firma “LC būve”, veicot jumta atsegšanas darbus un ierīkojot jauno segumu, uz nakti uzklāja pagaidu segumu, taču vēja brāzmās tas tika norauts un arhīva telpās ieplūdis lietus ūdens. Jumts savests kārtībā, ūdens savākts, izvietoti mitruma savācēji.

“Ja mēs skatāmies uz ēkas zaudējumiem, tie ir pietiekami lieli, jo ir cietušas glabātavu iekšējās sienas, kas būs jānomaina,” pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Ūdens skāris arī dokumentus, tie gan neesot būtiski cietuši. “Es gribētu visus nomierināt, ka nav tie tik ļoti cietuši, lai par to varētu sākt satraukties. Cietušas ir desmit kastes, kas ir apmēram piecpadsmit lietas, un šie dokumenti jau ir izžāvēti. Tā nav ne VDK kartotēka, ne kādi citi ar VDK saistīti dokumenti. Pamatā tās ir Komunistiskās partijas komjaunatnes lietas, un informācija no tām nav zudusi.

Visvairāk cieta desmit krimināllietas, kas bija iedotas darbiniekam apstrādei un atradās kabinetā, bet arī šīs lietas ir pilnībā izžāvētas,” pastāstīja Sprūdža.

Tiesa, gaidot remontu arhīvā un baidoties no putekļiem, nevis no lietus, lielākā daļa no lietām jau bija apsegtas ar plēvi. Tādēļ zaudējumi ir mazāki.

Glabātavu izžāvēšana gan prasīs laiku, jo mitruma līmenis esot pietiekami augsts. “Tagad būs jāžāvē glabātavas, kas būs ļoti ilgs process. Ņemot vērā, ka šobrīd tiek mainīta arī apkures sistēma un nebūs apkures šajā glabātavā,

līdz ar to mēs visu ziemu īrēsim atmitrinātājus, lai nepieļautu mitruma paaugstināšanos. Un sekosim tam, lai nesākas pelējuma process,” pastāstīja Sprūdža.

To, ka arhīvam un dokumentiem nav apdraudējuma, apliecināja valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits. Būvnieks savu vainu esot atzinis un apņēmies segt visus zaudējumus, kas ir radušies arhīvam, applūstot telpām. ““Valsts nekustamie īpašumi” no savas puses pastiprināti uzraudzīs būvnieku, lai šāda pieļautā kļūda neatkārtotos,” solīja VNĪ pārstāvis.

Kā pastāstīja Nacionālā arhīva direktore, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā arhīva vajadzībām pēdējo 20 gadu laikā nav uzbūvēta neviena jauna celtne. Viņas vadītā iestāde ir izvietota 22 ēkās, kas visas ir sliktā tehniskā stāvoklī, un arhīvam regulāri ir izdevumi, kas saistīti tieši ar plīsušu cauruļu vai tekoša jumta labošanu. Nacionālā arhīva direktore pauda cerību, ka šis notikums pievērsīs valdības un sabiedrības uzmanību bēdīgajam stāvoklim, kādā atrodas arhīva ēkas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt