Vērienīgā projektā tieši pašlaik tiek veidota infrastruktūra, kas visas Eiropas zinātniekiem un mediķiem ļaus piekļūt vienotai Eiropas iedzīvotāju genoma datu bāzei. Viens no piemēriem vajadzībai pētīt cilvēka genomu, ir iespēja sekmīgāk ārstēt dažādas slimības, pat novērst tās vēl pirms cilvēks saslimis.
Biomedicīnas pētījumu centra direktors Jānis Kloviņš norādīja: “Ja tagad ir šī informācija no visa genoma, mēs, pieņemsim, varam aprēķināt, ar kuru slimību jums vislielākā iespēja saslimt pēc 10 gadiem. Vēža gadījumā pieņemsim, ja tiek sekvencēti vēžu audi, tad var atrast arī to, kādi medikamenti konkrētajam pacientam, tad labāk strādāt, tātad tas pielietojams, protams, ļoti, ļoti plašs.”
Datu bāzē anonīmā veidā nonāks tikai to iedzīvotāju asins paraugi, kas paši brīvprātīgie pieteiksies.
Kloviņš skaidroja: “Šādā kastītē atrodas 96 cilvēku ģenētiskais materiāls. Katrā no tiem mazajiem stobriņiem tāds atrodas. Ja mēs saņemam no mūsu ievākšanas punktiem asinis, tad šeit tas process aizņem 8 stundas un rezultātā no asins šūnām iegūstam katra cilvēka DNS.”
Kopēja datubāze visas Eiropas līmenī ļautu izdarīt plašākus secinājumus par slimību cēloņiem, katram reģionam raksturīgajām saslimšanām un iespējām tās novērst. Īpaši nozīmīgi tas būtu ārstiem ģenētiķiem – iegūtos datus salīdzināt. Taču tieši pašlaik, kad tiek veidota vienota Eiropas datu bāze, Latvijas zinātnieki saņēmuši atbildi, ka normatīvo aktu prasību dēļ, nav iespējams piešķirt projekta dalībai nepieciešamos 400 tūkstošus eiro.
“Šajā programmā piedalās visas Eiropas valstis, un līdz ar to no Latvijas izkrišana būtu tāda, ko ļoti, ļoti unikāls un nevēlams gadījums. Protams, svarīgi apzināties, ka bez Latvijas arī šis projekts... tad viņš būs ar tādu, kā izkostu robu,” pauda Kloviņš.
Finanšu ministrijā norādīja – normatīvais regulējums pašlaik liedz zinātnes centriem un augstskolām piešķirt finansējumu, kas paredzēts valsts budžeta iestādēm, jo tas nav likumīgi.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis: “Pirms diviem gadiem, pārskatot budžeta izdevumus, mēs tieši norādījām Izglītības ministrijai, Veselības ministrijai, kā arī citām nozaru ministrijām, kā ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, lai mūsu pētniecības centri varētu saņemt finansējumu un piedalīties Eiropas līmeņa vai pasaules līmeņa attiecīgajos pētījumos.”
Finanšu ministrija skaidroja, ka līdz šim tas nav noticis. Veselības ministrija, kura atbild par genoma projekta jomu, gan uzskata, ka iepriekš saņemtie uzdevumi no kolēģiem Finanšu ministrijā, neesot saistīti ar konkrēto programmu. Un raksta, ka pašlaik veic pārrunas ar Finanšu ministriju, lai atrastu iespēju piešķirt līdzfinansējumu.
Tikmēr visa lielā “Digitālās Eiropas” koordinējošā iestāde ir vēl cita ministrija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā norādīja, ka jautājums par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu genomu projektam ir jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā. Lai gan visu iesaistīto ministriju pārstāvji atzīmēja, ka saprot projekta nozīmību un strādā, lai atrastu risinājumu. Taču nav atbildes uz jautājumu, vai visu šo procedūru paspēs pagūt izdarīt divu nedēļu laikā, kad beidzas termiņš līguma parakstīšanai.
