ĀM brīdina amatpersonas par ceļošanas riskiem Krievijas krimināllietu dēļ par padomju pieminekļu nojaukšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ārlietu ministrija (ĀM) brīdinājusi amatpersonas par riskiem ceļošanai ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm saistībā ar Krievijas Izmeklēšanas komisijas uzsāktajām darbībām pēc lēmumiem par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu.

Ministrija norādīja uz publiski pieejamo informāciju, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes par Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu, kā arī par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētā likuma izpildi.

Tādējādi nevar izslēgt, ka Krievijas Izmeklēšanas komitejas darbības var radīt riskus lēmumu pieņemšanā iesaistītajām amatpersonām, īpaši privāti ceļojot ārpus Latvijas valsts robežām, brīdināja ministrija.

Ministrija ir aicinājusi amatpersonas, kuras bijušas iesaistītas minētajā jautājumā, tajā skaitā arī tās, kuras šobrīd vairs neieņem amatus, rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO dalībvalstīm. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzīta mērķiem, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī. 

Tomēr, ja nepieciešams doties ārpus Latvijas, Ārlietu ministrija iesaka portālā "Latvija.lv" reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu Ārlietu ministrijas mājaslapā un nodrošināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju. Ārlietu ministrijas iespējas sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs var būt ierobežotas, jo īpaši valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības.

Tāpat Ārlietu ministrija ir oficiāli informējusi Krieviju, ka tās centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Tie ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtiem.

Latvija kategoriski iebilst pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā.

Latvijai kā suverēnai un neatkarīgai valstij Krievijas tiesību akti nav saistoši. Latvijas spertie soļi atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un aktuālajai starptautiskajai situācijai.

KONTEKSTS:

Jautājums par padomju okupācijas laika pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti bija jādemontē līdz 15. novembrim.

Novembrī Krievijas Ārlietu ministrija bija izsaukusi Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu, lai izteiktu protestu pret darbībām, ko Maskavā valdošais režīms uzskata par Krievijai naidīgām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti