Panorāma

Kanādā pakāpeniski atceļ Covid-19 ierobežojumus

Panorāma

Ap 120 lauku skolās nav ātrgaitas interneta

Aicina neaizrauties ar antibiotikām

Aicina neaizrauties ar antibiotikām

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ārsti sagatavojuši jaunas vadlīnijas pareizai antibiotiku lietošanai. Nekontrolēta un bezatbildīga antibiotiku lietošana ilgtermiņā rada būtisku kaitējumu cilvēka veselībai un arī samazina antibiotiku efektivitāti. Ar jaunajām vadlīnijām tiks iepazīstināti ģimenes ārsti un arī kolēģi  reģionālajās slimnīcās.

Sabiedrības izpratne par antibiotiku lietošanu bieži vien ir pavirša. Mēdzam antibiotikas dzert arī tad, kad nevajadzētu, bet otra kļūda – pašsajūtai uzlabojoties, cilvēks zāles dzert pārtrauc un tām ķeras klāt citu reizi, un tas ir bezatbildīgi. Arī ārsti mēdz pieļaut kļūdas. Pirms desmit gadiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) infektologi pētījuši, kā kolēģi izrakstījuši šos stipros medikamentus, un toreiz secināja, ka 20% gadījumu antibiotikas tikušas nozīmētas nepareizi.

"Vairāki kolēģi nozīmēja pie vienām un tām pašām slimībām antibiotikas, kas nebija pareizākā izvēle. Antibiotikas tika izrakstītas situācijā, kad antibiotikas vispār nebija vajadzīgas. Tā pati gripa, ko visi zina, ka to ar antibiotikām neārstē. Tāpat dažādas vīrusu infekcijas," teica RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.

Un likumsakarīgi, ka pirms desmit gadiem tapa pirmais buklets – rekomendācijas šo zāļu izmantošanā. Šonedēļ iznācis jau ceturtais, kurā iekļauta pati jaunākā informācija, un ar to slimnīca grib dalīties. Jo, kā izrādās, pašiem pastiprināti pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, nepamatoti vai nepareizi izrakstītu antibiotiku gadījumu skaits slimnīcā esot sarucis pat uz pusi.

Arī medicīnas darbinieki un ģimenes ārsti kā pirmās bieži vien piedāvā izrakstīt tieši antibiotikas. Tādēļ arī šī bukleta mērķis – izglītot ne vien plašāku sabiedrību, bet arī ārstus par to, kā šīs zāles izrakstīt atbildīgāk. "Man darba stāžs ir 20 gadi, un tagad antibiotikas tiek izrakstītas, manuprāt, daudz mazāk. Tas ir subjektīvi. Es nevedu nekādu statistiku, bet pēc sajūtām mazāk," pauda ģimenes ārste Ilona Timčenko.

Ģimenes ārste Timčenko kategoriski nepiekrīt, ka ārsti zāles izrakstītu ļaunprātīgi vai nemākulīgi. Piemēram, Kuldīgas slimnīcā Austrumu slimnīcas izstrādātās antibiotiku lietošanas vadlīnijas jau izmanto un noteikti iepazīšoties arī ar jaunākajiem ieteikumiem. Arī tur novēro, ka šīs zāles izraksta arvien retāk. "Kādreiz tas bija vairāk izplatīts, cik var novērot. Es varu atbildēt konkrēti par Kurzemes reģionu, un ir tā, ka arī iedzīvotāji ir kļuvuši izglītotāki un saprot, ka vīrusus un saaukstēšanās ar antibiotikām neārstē," norādīja SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes locekle, galvenā ārste Svetlana Seprāne.

Tikmēr ārsti un arī Austrumu slimnīcā uzsver, ka gana bieži antibiotikas iedzīvotājiem ir palikušas no kādas saslimšanas reizes, kad tās ir bijušas vajadzīgas, bet tiek lietotas kādā citā reizē pašārstēšanās ceļā. ''Es, kad nāku, piemēram, uz mājas vizīti, es redzu, ka pacients antibiotikas jau lieto. Kur viņš tās ir dabūjis? Grūti pateikt. Tas var būt bīstami," akcentēja Timčenko.

Lieka antibiotiku lietošana cilvēku pakļauj riskam. Gan blakus parādību riskam, jo nevienas zāles nevar būt bez blakus parādībām. Varbūt kādam viss būs kārtībā, bet kādam tas var izraisīt diezgan lielas problēmas, un var nonākt slimnīcā blakus parādību dēļ. Un, otrkārt, jo vairāk  lieto antibiotikas, jo ātrāk pieaug antibiotiku rezistences līmenis.

Un tas nozīmē, ka citās reizēs, kad antibiotikas patiesi vajadzēs, to darbība var nebūt pietiekami efektīva.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti