«ABLV Bank» īpašnieki un vadošie darbinieki – dāsni partiju atbalstītāji

"ABLV Bank" īpašnieki un vadošie darbinieki jau ilgus gadus ievērojamas summas ziedo arī Latvijas politiskajām partijām un par šādu ziedojumu ietekmi uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem runāts daudzkārt. Ko rāda ziedojumu datu bāze un kā šo situāciju komentē partijās?

"ABLV Bank", kuru ASV finanšu iestādes vaino naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā un arī Latvijas amatpersonu kukuļošanā, nav vienkārša banka. Tā ir banka, kuras īpašnieki pretendē uz ietekmi politikā. Tās redzamā daļa – regulāri ziedojumi politiskajā partijām, īpaši tām, kas ir pie varas valstī vai galvaspilsētā.

Bankas līdzīpašnieks Oļegs Fiļs pēdējo desmit gadu laikā partijām noziedojis 90 957 eiro. Gandrīz puse no tā – 40 000 eiro – partijai "Gods kalpot Rīgai", kura ziedojumus saņēma 2014., 2015. un 2016. gadā. Ziedots arī "Vienotībai" un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), turklāt ziedošanas brīdis sakritis ar brīdi, kad attiecīgajai partijai bijis premjera krēsls. Vēl senāk bankas īpašnieks ziedoja nu jau likvidētai Tautas partijai un partiju apvienībai "Par labu Latviju".

Otrs bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis savukārt pamatā no 2014. līdz 2016. gadam ziedojis "Saskaņai" – 40 000 eiro no kopumā 84 000 eiro desmit gados saziedotā. Bet tieši tāpat savulaik ziedots arī Tautas partijai un partijai "Par labu Latviju", bet  2014. gadā – tā brīža galvenajai varas partijai "Vienotība" – kopumā 8500 eiro.

Bankas finanšu direktors un valdes loceklis Māris Kannenieks savukārt no 2010. līdz 2014. gadam ziedojis "Vienotībai"– kopumā 50 460 eiro

Nesenākais un arī mazākais ziedojums kādai partijai ir no IT direktora Rolanda Citajeva – partijai "Gods kalpot mūsu Latvijai" – 500 eiro.

Partijās tagad saka – izskanējušās ziņas esot vērtējamas kā nopietnas, un tās jāizmeklē, taču tādu neesot bijis ziedojuma pieņemšanas brīdī. Arī to, kāda bijusi ziedotāju interese, nezinot.

"Mums kā politiskajai partijai ne tuvu nav tādas kompetences, lai izvērtētu, vai viņi tai brīdī darbojās atbilstoši likumam vai ne. Mūsu uzdevums ir raudzīties, vai šiem cilvēkiem ir atbilstoši ienākumiem, vai viņiem ir vispār redzamas iespējas ziedot. Un uz to brīdi tādas pazīmes, ka viņiem tādu nebūtu, – nebija," sacīja partijas 'Vienotība" ģenerālsekretārs Artis Kampars.

"2016. gadā nekādas aizdomu ēnas ne pār viņiem personīgi, ne pār viņu vadītajām bankām nebija. Mēs nevaram dot garantiju, ka par tiem ziedotājiem, kas ziedo 2018. gadā, pēc pieciem gadiem var pateikt to pašu," sprieda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viens no "Saskaņas" vadošajiem politiķim Jānis Urbanovičs saka – partijas esot priecīgas, ja vispār atrodas kāds, kas ziedo. "Protams, situācijā, kad atklājas kaut kas tāds ļoti nepatīkams par atbalsta devēju, tas, protams, met ēnu uz partiju. Uz jebkuru partiju. Bet pret to nodrošināties, manuprāt, nav iespējams."

Bet par konkrētajiem ziedotājiem arī viņš sakās nezinām, kāda ir to interese. Urbanovičs neizslēdz, ka konkrētajā gadījumā tas var būt saistīts ar Rīgu.

"ABLV Bank" ir ar galvaspilsētu saistīti attīstības projekti, īpaši Skanstes rajonā, un "Saskaņa", tāpat kā otra partija, kurai ziedots visvairāk – "Gods kalpot Rīgai", ir galvaspilsētas vadībā.

"Gods kalpot Rīgai" gan bija vienīgā partija, kurā par šiem ziedojumiem vispār atteicās runāt un interviju ar partijas līderi un Rīgas vicemēru Andri Ameriku nebija iespējams sarunāt, citējot – "ņemot vērā visu sensitīvo fonu".

Bet atgriežoties pie "ABLV Bank" īpašniekiem, vēl kā to lobija instruments tiek uzlūkota domnīca "Certus", ko vada bijušais politiķis Vjačelsavs Dombrovskis. Šīs saites analizēja pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Oficiāli tās atzītas netiek, tomēr atklāšanas forumā līdzās Valsts prezidentam un domnīcas vadītājam bija arī "ABLV bank" īpašnieks Oļegs Fiļs.

KONTEKSTS:

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.

Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti