Zinātnieki un pētnieki, kuri parakstījuši atklāto vēstuli:
- Aivita Putniņa, PhD (Cantab), Latvijas Universitātes asociētā profesore
- Kristīne Dupate, Dr.iur., Latvijas Universitātes asociētā profesore
- Dace Balode, Dr. theol., Latvijas Universitātes profesore
- Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis
- Marija Golubeva, Dr. hist., politikas analīti
- Kārlis Vērdiņš, Dr. philol.
- Baiba Bela, Dr. sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore
- Signe Mežinska, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes asociētā profesore
- Ineta Lipša, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece
- Velga Vēvere, Dr. phil, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
- Anne Sauka, Dr. phil. LU VFF lektore un pētniece
- Ilze Mileiko, Dr. philol., SIA “Projektu kvalitātes vadība” pētniece,
- Ivars Neiders, Dr. phil, Rīgas Stradiņa Universiātes docents
- Dace Kavasa, Latvijas pārstāve EIGE ekspertu forumā,
- Andris Šuvajevs, SUSPLACE pētnieks, Latvijas Universitāte,
- Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks,
- Emīls Ķīlis, PhD, Baltic Studies Centre pētnieks,
- Miķelis Grīviņš, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētnieks,
- Anda Ādamsone-Fiskoviča, Dr.sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,
- Toms Ķencis, Dr. art., LULFMI pētnieks,
- Dina Bite, Dr.sc.soc., Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore,
- Inese Šūpule, Dr.sc.soc., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece,
- Tālis Tisenkopfs, Dr.soc, Baltic Studies Centre vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors,
- Ieva Tihovska, Dr. art., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece,
- Ilona Kunda, Dr. Sc. Soc., Latvijas Kultūras akadēmija,
- Elīna Ozoliņa, M Hum., M Soc,. SIA Jaunrades laboratorija, vadošā pētniece,
- Laima Geikina, Dr. theol., Dr. paed., Latvijas Universitātes profesore,
- Karlīna Grīviņa, M Soc., M Art, tirgus pētniece,
- Ieva Puzo, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes pētniece,
- Karīna Vasiļevska-Dāsa, MSc, Kalifornijas universitātes Sanfrancisko/Berklijā doktorante,
- Sandra Šūmane, Dr. sc.soc., Baltic Studies Centre pētniece,
- Klāvs Sedlenieks, PhD, Rīgas Stradiņa Universitātes docents,
- Jānis Daugavietis, Dr.Sc.Soc., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.
Kā norādīts Latvijas Universitātes paziņojumā medijiem, Zinātņu akadēmijas 18.aprīļa konsīlija noslēgumā mediji ziņoja, ka tas noslēdzies, zinātniekiem nesaskatot riskus Stambulas konvencijas ieviešanā.
Taču slēdzienā pretēja pozīcija esot panākta, zinātnieku balsīm pieskaitot gan konsīlijā klātesošo valsts institūciju pārstāvjus, gan neprecīzi atspoguļojot ekspertu viedokli, gan pievienojot konsīlijā klāt neesošas personas viedokli, savukārt neiekļaujot to ekspertu viedokļus, kuri atbalsta konvencijas ratificēšanu. Arī par jomu atbildīgās Labklājības ministrijas viedoklis slēdzienā neesot iekļauts.
Slēdziens pārkāpjot konsīlija veidošanas principu, kurš paredz, ka konsīliju veido divas dalībnieku grupas: “valsts institūciju pārstāvji, kas informē ekspertus un kompetenti atbild uz ekspertu uzdotajiem jautājumiem; eksperti, kas vispusīgi analizē jautājumu”.
Šādi tiekot degradēta faktos balstītas ekspertīzes loma un pienesums sabiedrībā nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Vēstuli parakstījušie zinātnieki aicina Stambulas konvenciju ratificēt, sniedzot skaidru vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskajiem partneriem, ka Latvijā vardarbība netiek tolerēta. Stambulas konvencija uzrunā Latvijā problemātisku vardarbības veidu un neierobežo cīņu arī pret citām vardarbības formām.
Paziņojumā norādīts, ka Zinātņu akadēmijas konsīlija slēdziens netiek balstīts zinātniski pamatotos argumentos un rada sabiedrībā maldīgu priekšstatu, ka Stambulas konvencija rada kādus papildu riskus. Pretēji slēdziena noslēgumā paustajam, Latvijā vardarbība ir zinātniski pētīta, vardarbības novēršanas situācija tiek regulāri monitorēta un ir izveidots labs infrastruktūras pamats. Slēdziens neizmantojot nevienu no šiem pētījumiem un datu apkopojumiem.
Konvencijas ratificēšana atvērs starptautisku atbalstu, Latvijai veidojot efektīvu uz rezultātu vērstu un izmērāmu vardarbības novēršanas politiku, norādīts vēstulē.
KONTEKSTS:
Stambulas konvencija ir starptautiska vienošanās par vardarbības novēršanu ģimenē. Tā fokusējas uz sievietēm, kuras saskaņā ar statistikas datiem biežāk kļūst par vardarbības upuriem ģimenē.
Latvijā pirms teju diviem gadiem parakstīto konvenciju šogad bija plānots virzīt ratifikācijai Saeimā, taču pret to iebilst gan Nacionālā Apvienība, gan Zaļo un zemnieku savienība. Politiskie spēki savu attieksmi pret konvencijas ratifikāciju mainīja pēc tikšanās ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču.
Tiesa, koalīcija solījusi nelikt šķēršļus «Vienotības» aicinājumam Satversmes tiesai izvērtēt Stambulas konvenciju.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka 80% no Stambulas konvencijas ieteikumiem jau tagad ir iekļauti Latvijas likumos.
