Panorāma

Panorāma

Panorāma

Saeima piekrīt čaulas kompāniju ierobežošanai

Diskutē par Stambulas konvenciju

Zinātņu akadēmijas diskusijā par Stambulas konvenciju grūti rast kopsaucēju

Diskusijās par Stambulas konvencijas ratificēšanu joprojām grūti rast kopsaucēju. To apliecināja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notikusī domu apmaiņa, kurā piedalījās pētnieki, Saeimas un ministriju, kā arī kristīgās jomas pārstāvji. Argumenti, ka konvencija attiecas tikai uz vardarbības jautājumiem, atduras pret bažām, ka tomēr skar laulības definīcijas maiņu un līdzīgas publiskajā telpā piesauktas iespējamās sekas.

Pie Zinātņu akadēmijas diskusiju galda raibs sastāvs: baznīcas, dažādu disciplīnu akadēmiskās jomas pārstāvji, kā arī divi Saeimas deputāti. Un atšķirīgi arī viedokļi par Stambulas konvenciju.

Tieslietu ministrija joprojām uzstāj – konvencija nav vajadzīga, jo pret vardarbību vērstie pasākumi, par kuriem iestājas Stambulas konvencija, jau tiek ieviesti. “Tas, ka varbūt praksē neiet visas lietas kā vajag, tas nenozīmē, ka mums vajadzētu ratificēt jaunu konvenciju un ka konvencija būtu šis burvju līdzeklis.

Bet lielākā daļa šo jautājumu jau mums ir nokārtoti,” pauda tieslietu ministra padomniece Aija Rozena.

Šādu redzējumu pauda arī arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs un abi uz diskusiju uzaicinātie parlamentārieši – Silvija Šimfa un Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”). Turklāt viņi atkārtoja jau iepriekš pausto uzskatu, ka tas pavērs durvis citu likumu un pat Satversmes pārskatīšanai partnerattiecību jautājumos

“Zem labas idejas, zem idejas cīņai ar vardarbību iekšā tiek caur Trojas zirgu tiek implementētas tādas lietas, par kurām mēs esam nepietiekami diskutējuši,” sacīja Šimfa.

Šādam apgalvojumam nepiekrita juriste Kristīne Dupate. Viņa uzsvēra – konvencija runā tieši par vardarbību un nav pamata to izmantot plašākai interpretācijai. Arī laulības definīciju tas nekādi neietekmē.

Konvencijas nepieciešamību un signālu, kādu tā dod vardarbībā cietušajiem, aizstāvēja arī sociālantropoloģe Aivata Putniņa un psiholoģe Marija Ābeltiņa, kas ilgus gadus strādājusi ar vardarbībā cietošajiem.

Pretēji klātesošajam arhibīskapam par labu konvencijai runāja arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode: “Es nesaredzu nekādu bīstamību cilvēkcieņu novērtējošām tradīcijām, kas, manuprāt, starp citu ietver arī līdztiesību.

No teoloģiskā viedokļa es nesaredzu nekādu bīstamību, ko šīs te Stambulas konvencija sevī varētu ietver. Tieši otrādi.”

Diskusijas noslēgumā iecerēts rakstīt konsīlija ziņojumu, tomēr konkrēts secinājums tajā izpaliks. “Galīgais slēdziens tieši tāds arī būs, ka pētnieki teica, ka konvenciju var pieņemt bez jebkādām bažām un ka tā nerada nekādus apdraudējums, riskus ne izpratnes ziņā. Savukārt citu ekspertu vai arī mans personiskai viedoklis bija tāds – ja nav īsti skaidrība tādos svarīgos likumdošanas jautājumos kā definējum, jēdzieni un to skaidrojumi, tad ir jānogaida,” norādīja diskusijas vadītāja, LZA pārstāve Raita Karnīte.

KONTEKSTS:

 Latvijā pirms teju diviem gadiem parakstīto konvenciju šogad bija plānots virzīt ratifikācijai Saeimā, taču pret to iebilst gan Nacionālā Apvienība, gan Zaļo un zemnieku savienība. Politiskie spēki savu attieksmi pret konvencijas ratifikāciju mainīja pēc tikšanās ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču.

Tiesa, koalīcija solījusi nelikt šķēršļus «Vienotības» aicinājumam Satversmes tiesai izvērtēt Stambulas konvenciju.

LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka 80% no Stambulas konvencijas ieteikumiem jau tagad ir iekļauti Latvijas likumos.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti