Panorāma

Atbalsta ieceri alkoholu ļaut iegādāties no 20 gadu vecuma

Panorāma

Panorāma

Latvijas ebreji jūtas droši, bažījas par pasaulē notiekošo

Latvijas ebreji jūtas droši, bet antisemītisma vilnis Eiropā rada bažas

Baltija un tajā skaitā Latvija ir kā miera sala ebrejiem – tā pašlaik pauž pārstāvji no ebreju kopienas Latvijā. Taču antisemītisma uzliesmojumi pasaulē, tostarp Eiropā, palielina bažas, vai naida vilnis, kas pāršalcis daļu pasaules, var sasniegt Latviju.  

Antisemītisms jeb naids pret ebrejiem nav pazudis, arī Latvijā – tā norāda gan Rīgas ebreju kopienā, gan ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla pētniece. Un tomēr tās izpausmes, kas novērotas Latvijā – ebreju kapsētu demolēšana, piemiņas vietu apzīmēšana ar svastikām –, tiek uztvertas, kā marginālas grupas huligānisms, ne reāls drauds ebreju drošībai.

Rīgas Ebreju kopienas valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs pauda, ka "antisemītisms vienmēr kaut kādā mērā ir, bet vēlreiz – mēs šeit Latvijā neredzam pamatu bažīties par mūsu drošību. Redzam, ka nekādi antisemītiski uzliesmojumi nenotiek. Cerams, ka tā arī turpināsies".

Taču antisemītisma izpausmes Eiropā 21. gadsimtā, kā arī grautiņi Dagestānā ebreju kopienu šokē.

"Tas atgādināja grautiņus, kas notika Krievijas impērijā gadsimta sākumā. Un varas iestādes nebija gatavas. Un kāds to kūdīja," sacīja Dmitrijs Krupņikovs.

Latvijā Valsts policija pēdējā laikā nav saņēmusi informāciju par konfliktiem, kas būtu saistīti ar antisemītismu.

Lai gan kopienas pārstāvji norāda, ka Latvijā un visā Baltijā ebreji jūtas droši, ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Maija Meiere-Oša norādīja – pasaule, kurā esam pamodušies, pašlaik šķiet baisa un biedējoša. Īpaši tiem, kas uzauguši ar stāstiem par holokaustu.

"Šobrīd, ieslēdzot televizoru vai atverot savus sociālos tīklus, tu redzi līdzīgus pūļus, cik dažiem tas ir emocionāli traumatiska pieredze, piedzīvojums pat ieraudzīt, ka šādi pūļi atkal ir Eiropas ielās," atzina Maija Meiere-Oša. 

"Es domāju, ka mums ir jābūt modriem, dažādas tendences var nonākt arī pie mums. Kaut kas, kas iesākas Eiropā, mums vienmēr nonāk ar mazu nobīdi. Līdzīgi kā kovids – mēs nebijām pirmie, kas to sajuta. Bet  mums ir jābūt modriem un jāatceras. Mēs jau esam šo visu piedzīvojuši pirms 85 gadiem," sacīja Maija Meiere-Oša.

Kā Latvijā nepieļaut šādu naida vilni, nav atbildes. Viņa izsaka cerību, ka pedagogi, muzeji ir labi darījuši savu darbu un arī mēs kā sabiedrība esam auguši un izglītojušies, lai nezaudētu cilvēcību.  

KONTEKSTS:

Izraēlas reakcija un sāktā militārā operācija, atbildot uz "Hamās" teroristu negaidīto 7. oktobrī pastrādāto uzbrukumu, izraisījusi nepieredzētu antisemītisku incidentu pieaugumu Eiropā.

Eiropas Savienības (ES) pamattiesību aģentūras direktors Maikls O’Flehertijs brīdinājis, ka antisemītisms ir "dziļi iesakņojies rasisms Eiropas sabiedrībā", kas rada eksistenciālus draudus mūsu kontinenta ebreju kopienai un Eiropas Savienības pamatmērķiem.

ASV bāzētā Pretapmelošanas līga (Anti-Defamation League) vēsta, ka, piemēram, Austrijā antisemītisku incidentu skaits pieaudzis par 300%. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lielbritānijā, Francijā un Vācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti