ĪSUMĀ:
- Krievijas pilsoņu interese par patvēruma pieprasīšanu Latvijā pēc kara nav būtiski palielinājusies.
- Ik gadu patvērumam Latvijā piesakās ap 100 Krievijas pilsoņu; šogad līdz šim – 25.
- Kopš kara sākuma Ukrainā 27 Krievijas pilsoņi raduši patvērumu Latvijā.
- Septiņos gadījumos Krievijas pilsoņi patvērumu Latvijā raduši tiesas ceļā.
- Tiesas ceļā bēgļa statusu izcīnīja arī Latvijas Televīzijas uzrunātā Krievijas pilsone Marija Kabiša.
- Iekšlietu ministrs: šobrīd patvērumu lūdz arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.
"Jebkādas šaubas bija zaudētas"
35 gadus vecā kostīmu māksliniece Marija Kabiša ar diviem nepilngadīgiem bērniem Latvijā ieceļojusi no Krievijas pērn aprīļa sākumā. Kā pati atzina, – kolīdz spēja savākt visus nepieciešamos dokumentus. Viņa nonākusi Latvijā, jo darba specifikas dēļ ir iepriekš te strādājusi, te dzīvo arī paziņas. Kabiša stāstīja, ka Krievijā ilgstoši – jau 15 gadus – esot aktīvi piedalījusies opozīcijas rīkotajos protestos. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā jebkādas ilūzijas Krievijā kaut ko mainīt protestu ceļā bija zudušas, pastāstīja sieviete.
"Man likās, ka pirms 24. februāra nebija tik skaidru draudu. Bet te jebkādas šaubas bija zaudētas. Viss, pilnīgā agresija, neatgriezenisks punkts. Un skaidrs, ka tas skars ne tikai ārējo tā saukto ienaidnieku, bet to ienaidnieku meklēs arī iekšēji valstī – tos, ar ko cīnījās [Vladimira] Putina režīms, tā sauktā piektā kolonna, tos cilvēkus, kas ir opozīcijā, tos visus tīrīs ārā. Ja agrāk mītiņā tevi paņēma un iesēdināja, bet no rīta tu izgāji, tad te kļuva skaidrs, ka līdz rītam tu neiznāksi. Un tā notika ar maniem draugiem, kolēģiem," sacīja Kabiša.
Protestēt sieviete gāja arī pēc kara sākuma, taču atzina, ka plaša protesta viļņa nebija. Un pāri visam valdīja cilvēku bailes no drošībniekiem.
Kabiša pauda: "Ne ar kādiem plakātiem es negāju ārā. Man bija ārkārtīgi bail. Kad man draugi saka: Maša, tu esi tik drošsirdīga, paņēmi bērnus un aizbrauci, – es saku: draugi, šī nav drošsirdība, tās bija tādas dzīvnieciskas bailes. Pēc 24. februāra mana vienīgā velēšanās bija iebāzt bērnus sevī un bēgt neatskatoties."
Septiņi Krievijas pilsoņi patvērumu Latvijā raduši tiesas ceļā
Savu protesta pieredzi un bailes par bērnu nākotni Kabiša izklāstīja Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pieprasot patvērumu. Taču iestāde viņai pērn augustā atteicās piešķirt bēgļa statusu.
PMLP lēmumā minēti vairāki iemesli. Tostarp tas, ka "izceļošanas brīdī Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm nav bijis intereses nedz par patvēruma meklētāju, nedz arī par viņas nepilngadīgajiem bērniem". Lēmumā minēts arī tas, ka "nav informācijas, ka patvēruma meklētāja šobrīd Krievijā tiktu apsūdzēta vai pret viņu tiktu ierosināta krimināllieta viņas politiskās aktivitātes dēļ". Tāpat PMLP lēmumā norādīts – "viņu izceļošana notikusi plānoti un organizēti".
Kabiša stāstīja: "Viņiem raisīja aizdomas, ka es biju rūpīgi izplānojusi savu aizbraukšanu, jo es mēnesi gatavojos izbraukt. Bet patiesībā mēnesi es kārtoju dokumentu kaudzes."
Pateicoties aktīvai advokāta iesaistei, Kabiša nolēma cīnīties tiesā un pērn decembrī šo lietu arī uzvarēja, iegūstot bēgļa statusu turpmākajiem 5 gadiem.
Oficiālie skaitļi rāda, ka Krievijas pilsoņu interese par patvēruma pieprasīšanu Latvijā pēc kara Ukrainā nav būtiski palielinājusies. Tie ar ap 100 iesniegumiem gadā. Šogad līdz šim – 25.
PMLP pārstāve Madara Puķe norādīja: "Jā, arī drošības iestādes pārbauda visus patvēruma pieprasījumus, visus lietas apstākļus stingri izvērtē. Šobrīd ir piešķirts 27 personām bēgļa vai alternatīvais statuss, nu, septiņos no gadījumiem šie statusi tika tiesas piešķirti."
Iekšlietu ministrs: Šobrīd patvērumu lūdz arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi
Kā norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), šobrīd pēc patvēruma lūdz arī tie Krievijas pilsoņi, kas jau dzīvo Latvijā. Taču, pēc ministra vārdiem, Latvija rūpīgi izvērtē katru gadījumu – ar Vladimira Putina nolamāšanu un bailēm no mobilizācijas vien nepietiks.
Kučinskis pauda: "Ja kādam ir bīstami atgriezties, tad Latvija, protams, viņus pasargās, bet tādā ziņā, ka šeit aicināt: hei, jūs tā varētu izbēgt no dienesta – mēs šādu politiku nevedam."
Salīdzinoši mazo patvērumu meklētāju skaitu ministrs skaidroja arī ar to, ka pati Krievija nelaiž viņus no valsts ārā. Latvija arī pagarināja Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežojumu vēl uz gadu.
Kā norādīja PMLP, patvēruma meklētāju skaitu būtiski palielinājis Baltkrievijas veiktais hibrīdkaršs. Šogad patvērumu Latvijā lūgušas 536 personas – galvenokārt, no Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Aptuveni tāds pats skaits ir bijis pērn visa gada laikā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, pārtrauca neierobežotu Latvijas vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem. Tolaik gan atstāts izņēmums gadījumiem, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.
