Tieši tādēļ otrdien, 30. janvārī, pirms valdības sēdes ministri sanāca uz Krīzes vadības padomes sanāksmi, lai izskatītu atjaunotos katras nozares plānus dažādu apdraudējumu, krīžu novēršanai, pārvarēšanai un seku likvidēšanai.
Kādiem tieši apdraudējumiem valdības locekļi gatavojas, sēdes dalībnieki sabiedrībai neatklāj, jo ministriju sagatavotie plāni esot ierobežotas pieejamības informācija. Vienlaikus amatpersonas cenšas mierināt – šī esot regulāra un plānota sapulce, kas vairāk domāta nevis tādēļ, ka apdraudējumi būtiski pieauguši, bet gan lai izglītotu jaunās valdības ministrus par rīcību un atbildības sadalījumu dažādās krīzes situācijās.
"Tā bija zināmā mērā pirmā glābšanas dienesta sniegtā informācija ministriem par krīzes vadības padomes darbības principiem un rīcību ārkārtējās situācijās, atgādinot katra ministra lomu kopējā krīzes vadības sistēmā," informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka valdības sastāvs ir salīdzinoši jauns un iepriekš vairākiem ministriem "nav bijusi saskare ar apdraudējumiem". "Bija svarīgi pamatlietas izstāstīt, kas par ko ir atbildīgs un kā šī sistēma darbojas," piebilda Baltmanis.
Sēdē pārrunāti arī nepieciešamie uzlabojumi sabiedrības apziņošanai apdraudējuma gadījumos. Latvijā tas joprojām notiek ar trauksmes sirēnām, kuras izdzirdot jāieslēdz plašsaziņas līdzekļi. Taču beidzot noslēgumam tuvojas arī "šūnu apraides" sistēmas ieviešana. Tā ļaus paziņojumus operatīvi nosūtīt visiem mobilo tālruņu lietotājiem, kas atrodas apdraudētajā teritorijā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir izsludinājis iepirkumu par šādas sistēmas ieviešanu. Ja iepirkums būs veiksmīgs, šūnu apraides sistēmu varētu ieviest jau līdz šī gada beigām.
