ĪSUMĀ:
- Valdība konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas ieceri izveidot Krīzes vadības centru un pārstrukturizēt Krīzes vadības padomi.
- Iekšlietu ministrijai jāsagatavo priekšlikumi par centra struktūru un nepieciešamo finansējumu.
- Krīzes vadības padomē rosina iekļaut visus ministrus.
- Krīzes vadības centrs darbotos kā atbalsts padomei, ministrijām un pašvaldībām.
- Centrā strādātu vismaz 12 darbinieki.
Šobrīd valsts apdraudējuma gadījumā civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju koordināciju nodrošina Krīzes vadības padome, kuras sastāvā ir pārstāvēti valdības ministri, bet ne visi. IeM šai pārvaldības modelī saskatījusi vairākas problēmas, tāpēc rosinājusi to mainīt, izveidojot arī pastāvīgu iestādi civilo krīžu pārvaldībai.
Krīzes vadības centrs pildītu Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.
Krīzes vadības padome pieņemtu lēmumus stratēģiskajā līmenī, bet Krīzes vadības centrs – operacionālajā līmenī.
Iestāde tiktu iekļauta Valsts kancelejas sastāvā, bet funkcionāli padota Ministru prezidentam.
Preses konferencē pēc valdības sēdes iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka iecere izveidot šādu vienotu Krīzes vadības centru pastāv jau vairāk nekā 10 gadu. Centra mērķis ir, pirmkārt, padarīt efektīvāku Krīzes vadības padomes darbu, pārņemot sekretariāta funkcijas, pauda ministrs, norādot, ka centrs strādās ne tikai krīzes situācijās, bet arī mierīgā laikā.
Viņš uzsvēra, ka normatīvā bāze centra izveidei jāizstrādā līdz šī gada vidum.
Pārskatīs Krīzes vadības padomes sastāvu
Lai paaugstinātu krīžu pārvaldīšanas efektivitāti un nodrošinātu katastrofu pārvaldīšanas koordināciju un kontroli, nepieciešamas būtiskas izmaiņas krīzes vadības sistēmā, atzinusi IeM, rosinot pārskatīt Krīzes vadības padomes sastāvu un darba organizāciju.
IeM aicina padomē iekļaut visus valdības ministrus.
Šobrīd Krīzes vadības padomē nav iekļauti izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, zemkopības ministrs, kā arī klimata un enerģētikas ministrs.
Pārstrukturizētā Krīzes vadības padome pārņemtu esošās padomes kompetences un uzņemtos vairākas Ministru kabineta kompetences – koordinēt un lemt jautājumus par civilās krīzes pārvaldīšanu, izstrādāt priekšlikumus par finansējuma piesaisti, lemt par nepieciešamību veikt izmaiņas politikas plānošanas dokumentos un plānos, kā arī ieteikt veikt izmaiņas ārējos normatīvajos aktos gadījumos, kad nav Ministru kabineta kvoruma, bet ir nepieciešams pieņemt steidzamu lēmumu civilās krīzes pārvaldīšanai.
Krīzes vadības padomei būtu tiesības civilās krīzes laikā dot uzdevumus valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un koordinēt to izpildi. Tai būtu arī tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju.
Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs ir premjers.
Krīzes vadības centrs kā atbalsts padomei, ministrijām un pašvaldībām
Valdības sēdē Kozlovskis skaidroja, ka Krīzes vadības centrs būtu valdības līmeņa mehānisms, lai efektīvāk vadītu valdību. IeM uzsvērusi, ka Krīzes vadības centrs nepārņemtu jau izveidoto nozares ministriju krīzes vadības institūcijas funkcijas, bet gan pārnozaru krīzes gadījumā uzņemtos šo institūciju darbības koordinācijas virsvadību.
Krīzes vadības centra galvenās funkcijas būtu risku un draudu apzināšanās, identificēšana un novērtēšana, lēmumprojektu sagatavošana, stratēģiskā plānošana un civilās krīzes pārvaldības mācību koordinācija. Tāpat Krīzes vadības centrs pārvaldītu valsts līmeņa civilās krīzes resursu, tostarp koordinētu valsts materiālās rezerves un loģistiku.
Paredzēts, ka katra jaunā valdība izietu vienas dienas apmācību krīzes vadībā, kā arī apgūtu ikgadējās teorētiskās mācības. Savukārt ministriju līmenī seminārus nodrošinātu attiecīgiem darbiniekiem. Ņemot vērā, ka civilo krīžu pārvarēšanā tiek iesaistītas arī valsts kapitālsabiedrības un atsevišķi komersanti, nevalstiskās organizācijas, apmācību ciklā būtu nepieciešams iekļaut arī to pārstāvjus.
Tāpat Krīzes vadības centram būtu uzdevums koordinēt Krīzes vadības padomes un Krīzes vadības centra iekšējo un ārējo komunikāciju, izstrādāt krīzes komunikācijas algoritmus un metodiskos materiālus, nodrošināt krīzes komunikācijas apmācības, kā arī koordinēt starpinstitūciju iekšējo un ārējo krīzes komunikāciju civilās krīzes laikā.
Civilās krīzes gadījumā centrs gatavotu lēmumprojektus krīzes vai katastrofas pārvarēšanai, kā arī koordinētu civilmilitāro sadarbību.
Militārās krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs veiktu civilā sektora rīcības koordināciju un nodrošinātu sadarbību ar militāro sektoru.
Vienlaikus centram būtu jānodrošina arī sadarbība un informācijas apmaiņa ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas Savienības valstīm.
Starp Krīzes vadības centra uzdevumiem noteikta arī materiāla un metodiska atbalsta sniegšana ministrijai vai pašvaldībai vienu nozari skarošas katastrofas gadījumā. Savukārt vairākas nozares vai visu valsti skarošu civilo krīžu gadījumā Krīzes vadības centrs varētu vadīt un koordinēt civilās krīzes pārvarēšanā iesaistīto ministriju un pašvaldību krīzes pārvarēšanas pasākumus.
Centrā vismaz 12 darbinieki
IeM rosinājusi izveidot vismaz 12 amata vietas Krīzes vadības centra darbiniekiem, no kurām divas vietas atvēlētu Krīzes vadības centra vadītājam un tā vietniekam.
Valdība Valsts kancelejai un Iekšlietu ministrijai uzdevusi līdz šī gada 30. aprīlim sagatavot priekšlikumus par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu.
Tāpat Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 30. jūnijam jāsagatavo nepieciešamie tiesību aktu projekti Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Paredzams, ka valdība par finansējuma piešķiršanu Krīzes vadības centra izveidei lems, gatavojot nākamā gada budžetu.
