Korupcijas uztveres indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās. Indeksa aprēķināšanā izmanto 13 dažādus analīzes avotus, tostarp rādītājus, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi, un veiktās uzņēmēju aptaujas un ekspertu riska novērtējumus. Indeksa rezultātus atspoguļo skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē augstu korupcijas līmeni, bet 100 – ka valstī korupcijas nav. Neformāli pieņemts, ka rezultāts līdz 50 punktiem nozīmē būtiskas korupcijas problēmas valstī.
Topa līderos ir Dānija, Somija, Jaunzēlande, arī Norvēģija, Zviedrija un citas attīstītās valstis. Taču korumpētākās valstis pasaulē ir Somālija, Venecuēla un Sīrija.
Latvija turpina atpalikt no daļas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu, zaudējot iespēju, ka izdosies pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteiktajam mērķim – 2024. gada rezultātos sasniegt 64 punktus, kā arī 2027. gadā iegūt 67 punktus.
Līdz šim, lai sasniegtu 4 punktu rezultāta pieaugumu, kas nepieciešams 2024. gada mērķa sasniegšanai, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju vai 10 gadi.
Lēnais progress saistāms ar kavēšanos ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritātes veicināšana,
norādīja "Transparency International" Latvijas nodaļā – "Sabiedrībā par atklātību "Delna"". Attiecīgi tās ir jomas, kuru pilnveide publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem, kā arī tādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā "Delna" jāuzstāda par prioritāti.
"Protams, neatlaidīgs uzlabojums un lēns uzlabojums cīņā ar korupciju Latvijā notiek. Taču, kā mēs redzam, salīdzinot ar kaimiņiem un citām ES valstīm, mēs noteikti varam labāk. Un atbildes šeit ir divas. Tāpēc, ka ES valstis uzrāda labākus rezultātus. Un mēs varam labāk tāpēc, ka mēs zinām konkrētus darbus gan valdībai, gan lēmumu pieņēmējiem, kurus vajadzētu izdarīt," norādīja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.
ES valstu vidējais indeksa rādītājs saglabājies nemainīgs – 64 punkti, arī OECD valstu vidējais indeksa rādītājs saglabājas nemainīgs – 66 punkti.
Salīdzinot ar 2022. gada rezultātu, Latvijas rādītājs ir pieaudzis par vienu punktu, pirmo reizi sasniedzot 60 punktu atzīmi. Salīdzinot ar citām ES un OECD valstīm, saņemtais punktu skaits tomēr joprojām ir ievērojami zemāks, lai arī starp 27 ES valstīm Latvijai izdevies pakāpties uz 14. vietu, to dalot ar Spāniju.
Arī Igaunijas 2023. gada rezultāts ir pieaudzis un sasniedzis 76 punktu līmeni, kas ir par 12 punktiem augstāks nekā ES vidēji. Igaunijas Korupcijas uztveres indeksa rādītājs ne tikai ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet arī visā indeksa vērtēšanas laikā bijis vairāk nekā 10 punktus augstāks nekā Latvijai. Lietuvas un Latvijas rezultāti šogad ir gandrīz identiski, lai arī ilgstoši Lietuvas rezultāts bijis augstāks; tagad Latvija šim līmenim pietuvojusies.
Latvijā korupcijas samazināšana ietverta NAP rīcības virzienā "Tiesiskums un pārvaldība", kurā kā mērķis izvirzīts tiesiskuma un likuma ievērošanas spēcināšana. NAP paredzēts, ka Latvijas Korupcijas uztveres indekss 2024. gada rezultātos būs 64 punkti un 2027. gadā – 67 punkti.
Ņemot vērā Latvijas pašreizējā rezultāta izaugsmes tempu, maz ticams, ka mērķus izdosies sasniegt, uz to "Delna" norādīja jau 2021. gadā.
Rezultātu stagnācija liecina, ka Latvijas līdzšinējā rīcība korupcijas novēršanā nav sekmīga, tādēļ nepieciešama aktīvāka cīņa ar korupciju un konkrētu pasākumu ieviešana praksē, atzīmēja "Delna".
"Delnas" rekomendācijas
Lai gan "Transparency International" atzinīgi vērtē faktu, ka Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijas (2023) sadaļā par "Drošu Latviju" iekļauts punkts ar apņemšanos attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēt tās cilvēkresursos un izglītībā, šāda apņemšanās, lai gan būtiska eksistējošā normatīvā regulējuma pilnvērtīgai ieviešanai, varētu nebūt pietiekami ambicioza.
"Ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā mums tikko ir tapis plāns. Zinām, ka korupcijas kontekstā mums arī ir plāns. Bet kopumā mēs zinām arī to, ka gadu vai divus mums nebija nekāda plāna. Un tur mēs skaidri un gaiši redzējām, ka trūkst politiskās gribas šos jautājumus risināt. Un atkal mēs atgriežamies pie ēnu ekonomikas – tur arī gadu gaitā mēs esam redzējuši politiskās gribas trūkumu meklēt patiešām būtiskus risinājumus," sacīja "Delnas" padomes priekšsēdētāja Evita Goša.
Balstoties uz veikto analīzi, "Delna" iesaka valdībai un lēmumu pieņēmējiem uzsākt darbu pie iepriekšējos gados identificēto problēmu risināšanas un jauno izaicinājumu pārvarēšanas:
Politiskā un publiskā sektora godprātība
- Stiprināt pasākumus interešu konflikta novēršanai: ieviešot mehānismus augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
- Sašaurināt pašvaldību deputātu amatu savienošanas iespējas, liedzot iespēju pašvaldību deputātiem ieņemt amatu pašvaldības iestādēs, kuras saņem pašvaldības budžetu.
- Valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām sekot prokuratūras piemēram un izstrādāt vai atjaunot savus ētikas kodeksus, kā arī iedzīvināt ētikas kodeksus institūciju darbā.
- Veikt interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējumu, novēršot trūkumus pārvaldībā un izveidojot sistēmu, kas ir atbilstoša šodienas vajadzībām.
- Paredzēt publiskas institūcijas vadītājam plašāku piekļuvi padoto amatpersonu deklarāciju nepubliskajai daļai.
- Pārskatīt valsts finansējuma politiskajām partijām piešķiršanas modeli, nodrošinot godīgāku sistēmu attiecībā uz partijām bez nacionāla līmeņa ambīcijām, kā arī novēršot citus sistēmas trūkumus.
- Veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, uzlabojot likumdošanas procesa izsekojamību un nostiprinot regulējumā Saeimas komisiju darba organizācijas labās prakses.
Godprātība privātajā sektorā
- Aicināt uzņēmējus būt aktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju priekšlaicīgi, kā arī publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
- Celt izpratni un informētību privātajā un publiskajā sektorā par korupcijas un kukuļdošanas formām.
- Uzsākt pieņemtā Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu un pilnveidi.
Publisko resursu izšķērdēšanas novēršana
- Papildināt esošos publisko iepirkumu kontroles mehānismus ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot tajos pilsonisko sabiedrību (piemēram, popularizējot un rodot finansējumu integritātes paktiem).
- Izvērtēt veidus, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus.
- Veicināt atbildīgu publisko līdzekļu kontroli un izlietojumu, nodrošināt atbilstošus kontroles mehānismus.
- Nodrošināt lielāku informācijas atklātību un standartizētu pieeju pašvaldībās attiecībā uz zemsliekšņa iepirkumiem.
- Rast risinājumu, lai Iepirkumu uzraudzības birojs izskatītu trešo pušu sniegtās sūdzības par iepirkumiem.
- Veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.
