Finanšu ministrs norādīja, ka ir piešķirts finansējums, lai novērstu garās rindas. Rindas uz robežas patlaban ir gandrīz divas vai trīs diennaktis ilgas. Piemēram, ceturtdien pirmie kravas auto lielceļa malā bija manāmi apmēram divu kilometru attālumā no muitas kontroles punkta "Pāternieki".
Ašeradens atklāja, ka Latvija gatavojas ieviest elektroniskās rindas.
"Mēs šobrīd strādājam, lai ieviestu elektronisko rindu uz robežas. Respektīvi, autovadītājs, piesakot rindu iepriekš noteiktā kārtībā datorsistēmā, zinās, kad viņam jādodas uz robežu," atzīmēja ministrs.
Redzot kravas autovadītāja iesniegtos dokumentus, muitnieki varēs ieplānot, kādas pārbaudes konkrētajai kravai nepieciešamas.
Lai gan rindas rada neērtību ne tikai šoferiem, tagad prioritāte muitniekiem vairs nav tirdzniecības veicināšana, bet gan sankciju uzraudzība.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norādīja: "Ja mēs apskatāmies statistikā, 70% no visām kontrolēm, un 70 – tas ir patiešām milzīgs skaitlis –, mēs veicam tieši ar sankcijām pakļauto preču pārbaudi."
Nesen stājušies spēkā grozījumi, kas ierobežo kravas ar Krievijā reģistrētām puspiekabēm un piekabēm, un tikai pāris dienu laikā konstatēti 13 gadījumi, kad tos kāds gribējis neievērot.
Zukuls skaidroja: "[Grozījumi] ierobežo arī atsevišķu preču pārvietošanu tranzītā caur Krievijas teritoriju, to preču, kam galamērķis ir Centrālāzija, teiksim, Kirgizstāna, Kazahstāna. Un, protams, šis sankciju režīms ietekmē kopējo plūsmu."
Lai gan Eiropas Savienības piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju visām dalībvalstīm uzliek vienādu nastu, plūsmas atšķiras. Polija ierobežojusi vairāku kontroles punktus darbību uz robežas ar Baltkrieviju un attiecīgi kravas auto vairāk dodas caur Lietuvu un Latviju.
Savukārt tuneļa izbūves dēļ zem dzelzceļa nesen nācās apturēt dzelzceļa kustību uz Baltkrieviju, bet tas sastrēgumu nav radījis. Kravu plūsma pa sliedēm būtiski kritusies, vidēji diennaktī iebraucot 4–5 kravas vilcieniem.
