Mākslīgais intelekts priekšvēlēšanu laikā: rosina nošķirt administratīvi un krimināli sodāmus pārkāpumus

Saeimā turpinot diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu laikā, rosina likumā nošķirt administratīvi un krimināli sodāmus pārkāpumus.

Mākslīgais intelekts priekšvēlēšanu laikā
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

Saeimā diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanas regulējumu sāka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, rosinot grozījumus likumā.

"Lai vēlētājs būtu informēts, vai konkrētā aģitācijas materiālā, ko viņš šobrīd lasa, vai, ja kāds viņam ir piezvanījis vai ja piedalās video konferencē, viņš zinātu, ka viņš mijiedarbojas ar dzīvu un īstu deputāta amata kandidātu vai viņam ir pretī mākslīgā intelekta sistēma. Lai caurspīdīgums un interakcija starp vēlētāju un deputāta kandidātu notiktu bez jebkādām šaubām," piemērus ieskicēja Valsts prezidenta padomnieks Edgars Stafeckis.

Tāpēc likumā rosināts pielikt atsauci tiem aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tomēr reklāmas nozares pārstāvji šodien diskusijā norādīja, ka tādā gadījumā skaidri jānodefinē, kādos gadījumos jābūt atsaucei uz mākslīgā intelekta rīkiem, jo

reklāmas materiālu veidošanā tos plaši izmanto gan teksta, gan attēlu uzlabošanā. Tādējādi atsauce uz šo rīku izmantošanu būtu jāpievieno faktiski ikkatram reklāmas materiālam.

Tam piekrita arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes vadītāja Anna Aļošina.

"Es skaidri saskatu, ka tas nebūtu attiecināms uz tekstiem. Te ir uzsvars uz attēlu, audio un video. Ne jau viss, ko ģenerējuši mākslīgā intelekta rīki, būtu uzskatāms par marķējamu vai sabiedrībai īpaši atzīmējamu. Ja mēs spētu sašaurināt un nošķirt graudus no pelavām, par ko iestājas administratīvā atbildība un par ko ne. Es domāju, tā būtu sabiedrības leģitīmā interese zināt par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu."

Vienlaikus Saeimā pirms galīgā lasījuma ir arī Krimināllikuma grozījumi saistībā ar vēlēšanu kavēšanu ar viltu. Vēl neesot vienprātības, vai tas ietver arī tā saucamos dziļviltojumus ar mākslīgā intelekta izmantošanu pret kādu. Tas attiektos uz video materiāliem, kuros kāds atpazīstams cilvēks paziņo lietas, ko nav teicis. Piemēram, Valsts prezidents ar aicinājumiem balsot vai nebalsot par kādu konkrētu partiju – šādu bīstamu piemēru sniedza centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka. Viņa likuma grozījumos Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā aicināja nošķirt gadījumus, kad mākslīgā intelekta rīki izmantoti, saskaņojot ar kandidātu, un kad tas darīts ļaunprātīgi.

"Piemēram, kad kandidāts izplata par sevi pozitīvu dziļviltojumu, bet vēlētājam nav skaidri pateikts, ka tā nav patiesa informācija, bet vienlaikus tā nav dramatiska informācija. Daži vēlētāji uzskatītu, ka tas ir reāls cilvēks, daļa uzskatītu, ka droši vien izmantots mākslīgais intelekts. Šādā gadījumā vajadzētu būt administratīvajai atbildībai. Tas nav tā, ka pēkšņi tiek izveidots Valsts prezidenta tēls, kurš saka, lai balso par kādu konkrētu kandidātu. Tas ir daudz kaitīgāk, un par to jābūt kriminālām sankcijām," skaidroja Kažoka.

Šīsdienas darba grupas apspriedē, kurā gan nekādi konkrēti lēmumi netiek pieņemti, deputāti uzsvēra, ka arī pozitīvs dziļviltojums ir bīstama un reāli iespējama parādība, pret ko jāvēršas ar likuma bardzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja eksperte Anna Aļošina gan skaidroja, ka līdzšinējās diskusijās jau minēta atsauce uz Krimināllikuma pantu, kas paredz atbildību par vēlēšanu ietekmēšanu, ja tā notikusi ar viltu. Ar viltu saprotami arī tā saucamie dziļviltojumi ar nolūku graut kāda vēlēšanu dalībnieka reputāciju vai atpazīstamas personas tēla iesaistīšana šādu materiālu izveidē.

Papildu riski saistāmi arī ar ārvalstu iespējamu jaukšanos Latvijas vēlēšanu norisēs, un tas īpaši attiecas arī uz mākslīgā intelekta rīku testēšanu mūsu informatīvajā telpā. Tāpēc īpaši apsveicama ir Nacionālās drošības padomes atbalstītā iecere par kompetentas iestādes – Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra – veidošanu, uzsvēra sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis.

"Tas, uz ko mums jākoncentrējas, ir nomelnošanas riski un aizsardzība no aizrobežu uzbrukumiem mūsu vēlēšanu sistēmai. Latvija ir maza valsts ar labi attīstītu IT. Ja kāds eksperimentēs ar šīm lietām, tad nedarīs to ASV, Francijā vai Vācijā, jo tas ir dārgi. Mēs būsim priekšplānā un uz mums eksperimentēs ar šīm tehnoloģijām, jo mēs esam mazi!"

Saeimā Priekšvēlēšanu likuma grozījumi vēl jāskata divos lasījumos, ko plānots izdarīt līdz gada beigām, un papildinātais regulējums attiektos uz nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti