Prezidents aicina likumā arī noteikt: "Ja priekšvēlēšanu aģitācija vai aģitācijas materiāls tiek radīts mākslīgā intelekta sistēmā vai mākslīgā intelekta sistēma jebkādā citā veidā tiek izmantota priekšvēlēšanu aģitācijā, tad tas skaidri un nepārprotami norādāms."
Savukārt, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē, ja priekšvēlēšanu laikā aģitācijā izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas vai tās radīti aģitācijas materiāli, biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko šādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Šādu KNAB priekšnieka lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā.
Prezidents vēstulē Saeimai uzsvēra, ka vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.
"Šādas mākslīgā intelekta sistēmas citur pasaulē jau ir tikušas izmantotas vēlēšanu procesa ietekmēšanai un manipulācijai ar vēlētāju viedokļiem, kā arī dezinformācijas izplatīšanai. Par realitāti ir kļuvis tas, ka mākslīgā intelekta sistēmas var ietekmēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēka pamattiesības. Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana vēlēšanu ietekmēšanai līdz šim ir maz pētīts fenomens pasaules mērogā, kam nav arī visaptveroša tiesiskā regulējuma. Tomēr nenoliedzami pierādījumi norāda uz šādu mākslīgā intelekta sistēmu nelabticīgu izmantošanu vairākās nesen notikušās vēlēšanās, piemēram, Slovākijā, Argentīnā un Polijā," norādīja Rinkēvičs.
Būtiski panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir pietiekami caurspīdīga un vēlētājs tiktu pienācīgi informēts par gadījumiem, kad priekšvēlēšanu materiālu ir radījusi mākslīgā intelekta sistēma, vai mākslīgā intelekta sistēmas citā veidā tiek izmantotas priekšvēlēšanu aģitācijā.
Vēlētājiem tiesības zināt
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce norādīja, ka šeit ir zināmas līdzības jau ar esošo prasību, proti, ka ir jābūt norādītam, ka tā ir politiska reklāma un kas ir apmaksājis šo politisko reklāmu.
Tikpat līdzīgi vēlētājam arī ir nepieciešams zināt, ka konkrētais materiāls ir veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.
"Mēs esam [likumprojekta] anotācijā centušies iezīmēt, ko nozīmē mākslīgā intelekta sistēmas veidota priekšvēlēšanu aģitācija, – tas ir radīts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina personas, priekšmetu, vietas vai citu subjektus vai notikumus, un lietotājiem maldinoši šķiet autentisks un patiess, citiem vārdiem sakot, nav īsti runa par to vai mākslīgā intelekta sistēmas izmantošana ir labi vai slikti, vēlētājam vienkārši ir jāzina, ka tāda tiek izmantota, citiem vārdiem sakot, – īsa atzīme, ka šis materiāls ir radīts izmantojot mākslīgā intelekta sistēmas," skaidroja Līce.
Kā galveno apdraudējumu Līce uzsvēra vēlētāja iespējamo maldināšanu vai to, ka vēlētājs var kļūdaini uztvert kādu mākslīgi radītu realitātes atainojumu par ticamu, kas attiecīgi arī grauj vēlēšanu leģitimitāti un rada šaubas par to ticamību.
Pie šī jautājuma strādājot arī citās valstīs, ASV ir noteikts detalizēts regulējums par mākslīgā sistēmu izmantošanu, Eiropas Savienībā arī strādā pie mākslīgā intelekta tiesību akta, arī Eiropas Padomē notiekot darbs pie jaunas konvencijas par mākslīgo intelektu, demokrātiju un cilvēktiesībām, tāpēc tā šobrīd esot ļoti aktuāla tēma, tā uzsvēra Līce.
Tehnoloģiju entuziasts: Mākslīgo intelektu var izmantot arī labiem mērķiem
Savukārt programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš uzsvēra, ka tehnoloģija vēl ir diezgan svaiga, tāpēc Latvijā tās izmantošana vēl nav ļoti izplatīta, taču viņam esot prieks redzēt, ka jau šobrīd tiek domāts uz priekšu, jo mākslīgā intelekta izmantošana kļūšot arvien populārāka un arī pie mums tā atnāks agrāk, nekā mēs domājam.
Viņaprāt, šāds regulējums noteikti būtu jāievieš, jo tas būšot veids, kā likt politiķiem uzmanīties un saukt pie atbildības tos, kas neatzīmēs, ka izmantojuši mākslīgo intelektu, kas attiecīgi jau atturēs arī citus to darīt.
Tiesa, Strazdiņš arī norādīja, ka mākslīgajam intelektam šajā kontekstā ir arī pozitīvās puses un to varot izmantot arī labiem mērķiem,
piemēram, veidojot reklāmas kampaņu, ar mākslīgā intelekta palīdzību aizvietot cilvēku, kas netiek uz tās veidošanu.
"Lielākie apdraudējumi varētu būt politisko konkurentu nomelnošana ar viltus kampaņām, piemēram, simulējot kādu politiķi, ka viņš ir teicis kaut ko, ko viņš nekad dzīvē nav teicis, un to rādīt kā pierādījumu, ka šis politiķis varbūt rīkojās negodīgi vai domā ne tā, kā viņš patiesībā domā. Tas jau tiek pielietots, ja nemaldos Čehijā jau bija gadījums, kur mēģināja ar mākslīgā intelekta palīdzību maldināt vēlētājus, un, es domāju, ka ir ļoti iespēja, ka tas notiks arī Latvijā," pieļāva Strazdiņš.
Tāpat Strazdiņš atzina, ka, visticamāk, nākotnē vairs nebūs iespējams noteikt, vai mākslīgais intelekts ir vai nav izmantots, tāpēc jau tagad esot labāk dzīvot pie apziņas, ka to vienkārši nevar noteikt.
Politoloģe: Būtu jānosaka bargi sodi par "dziļo viltojumu" izmantošanu maldināšanai
Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore politoloģe Iveta Kažoka Latvijas Radio atzina, ka mākslīgā intelekta izmantošana aģitācijā "ir ļoti, ļoti, ļoti aktuāls jautājums, jau vairākās kampaņās ir notikuši viltojumi, kad kāda no vēlēšanu konkurenta balsi vai vizuālo attēlu ievietoja situācijā, kurā šis cilvēks nekad nav bijis, lai sagrautu reputāciju".
Izplatoties mākslīgā intelekta tehnoloģijām, šie gadījumi atkārtosies un sagraus ne vienu vien vēlēšanu kampaņas dalībnieka reputāciju, tāpēc jo ātrāk šie jautājumi tiek noregulēti, jo labāk, norādīja politoloģe.
Kažoka gan atzina, ka kontrolēt mākslīgā intelekta izmantošanu ir sarežģīti, tomēr šī prezidenta iniciatīva, kura gan ir vairāk simboliska, tomēr ir ļoti labs pirmais solis. Vienlaikus Saeimas deputātiem nāksies domāt kaut ko citu, jo mākslīgais intelekts ir klātesošs daudzās jomās, kaut vai drukas kļūdu labošanā vai telefonu fotokameru kadru stabilizēšanā.
Kažoka uzskata, ka precīzāks solis būtu noteikt kriminālatbildību katram, kas izmanto cita cilvēka identitāti, lai maldinātu citus par šī cilvēka darbiem, nolūkiem un veidotu "dziļos viltojumus", kas ir ļoti kaitīga parādība galvenokārt vēlēšanu kontekstā, bet ne tikai, to var izmantot arī, piemēram, lai izkrāptu naudu.
