ĪSUMĀ:
- Opozīcija norāda – Talsu novada budžetā novērojami būtiski riski, kas var skart ikvienu novada iedzīvotāju.
- Pārmetot neprofesionalitāti, opozīcija pieprasa no amata atbrīvot domes priekšsēdētāju Kārkliņu.
- Deputāti konstatējuši, ka pamatfunkciju nodrošināšanai budžetā trūkst 11,3 miljonu eiro, bet Kārkliņa apgalvo – trūkst pat 18 miljonu.
- Kārkliņa pieprasījumu atkāpties vērtē kā darba kvalitātes apliecinājumu.
Pieprasījumu iesnieguši deputāti Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība (NA)), Gaidis Bērziņš (NA), Andis Astrātovs ("Talsu novada attīstībai", "Latvijas attīstībai"), Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība (LZS)), Juzefa Kļava ("Talsu novada attīstībai", "Latvijas attīstībai"), Oļegs Solovjovs ("Talsu novada attīstība"/ "Latvijas attīstībai"), Almants Kalniņš (LZS).
Pieprasījuma autori norāda, ka Talsu novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa nespēj nodrošināt sekmīgu Talsu novada pašvaldības darbu. Šobrīd darbs pie pašvaldības 2024. gada budžeta izstrādes rada būtiskus finansiālus riskus, un haotiskās darbības pašvaldības budžeta sabalansēšanai var skart ikvienu novada iedzīvotāju un pašvaldībā strādājošo.
Darbs nenotiekot sabiedrības labā
Deputāti pārmet, ka priekšsēdētājas neprofesionālā rīcība finanšu un personālresursu pārvaldībā, attīstības plānošanas jautājumos, skolu tīkla sakārtošanas jautājumos un komunikācijā pašvaldību ir novedusi pie situācijas, kurā darbs nenotiek sabiedrības labā.
Pašvaldību likumā noteikts, ka pieprasījumu par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata izskata tuvākajā domes sēdē, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde, domes priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi.
Patlaban vēl nav zināms, kad priekšsēdētāja sasauks ārkārtas domes sēdi.
Atšķiras uzskati par šogad iztrūkstošo budžetu
Talsu novada domē ir ievēlēti 19 deputāti. No Nacionālās apvienības ievēlēta Pētersone, Gundars Sebris, Gaidis Bērziņš un Andis Āboliņš, kurš gan no 2023. gada vasaras ir Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs.
Precizējums
Andis Āboliņš ir ievēlēts no Nacionālās apvienības, bet kopš 2023. gada vasaras ir LZP biedrs.
"Jaunā Vienotība" (JV) un kopā startējušās partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" katra ieguvusi trīs mandātus. No "Jaunās Vienotības" ievēlēti Aldis Pinkens, Māris Rozenbergs un Andra Grīvāne-Bārda. Tikmēr "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgo sarakstu pārstāv Astrātovs, Solovjovs un Kļava.
Latvijas Zaļo partiju (LZP) pārstāv Nacionālo apvienību pametusī Kārkliņa, Ainis Stūrmanis un Ieva Brūna-Labāne, Latvijas Zemnieku savienību (LZS) – Karols un Almants Kalniņš. Domē strādā arī četri "Mēs – Talsiem un novadam" deputāti Ilva Norenberga, Lauris Pīlēģis, Kalvis Kalniņš un Antra Grūbe.
Deputāti konstatējuši, ka Talsu novada pašvaldības 2024. gada budžeta projektā pamatfunkciju nodrošināšanai joprojām trūkst 11,3 miljonu eiro.
Tiekoties ar Mērsraga vidusskolas skolotājiem, vecākiem un vietējo sabiedrību 20. janvārī, Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa apliecināja, ka pašvaldības budžetā pamatfunkciju nodrošināšanai pietrūkst 18 miljonu eiro.
Kārkliņa norādīja, ka pašvaldības budžetu plānots pieņemt februāra vidū.
Pagājušajā nedēļā Talsu novada Finanšu komitejas ārkārtas sēdē līdz pirmdienai, 29. janvārim, uzdeva iesniegt priekšlikumus, kā samazināt plānotos Talsu novada budžeta tēriņus.
Kārkliņa aicinājumu atkāpties vērtē kā darba kvalitātes apliecinājumu
Kārkliņa opozīcijas deputātu pieprasījumu atkāpties no amata vērtē kā darba kvalitātes apliecinājumu – tas apliecinot, ka viņa strādājot labi.
Runājot par šī gada budžeta plānošanu, kas, opozīcijas deputātu ieskatā, var radīt būtiskus finansiālus riskus, Kārkliņa aģentūrai LETA pauda nostāju, ka ar budžeta sagatavošanu "viss ir kārtībā".
"Vērtējam, ko var optimizēt, ir izveidots plāns gan funkciju, gan finanšu auditam atsevišķās iestādēs," informēja domes priekšsēdētāja.
Kad būšot audita rezultāti, Kārkliņa sola "vērt vaļā amatu katalogu un virzīties uz priekšu". Savukārt uz jautājumu par nepilnu 80 jaunu štata vietu izveidi gada laikā pašvaldībā, Kārkliņa pauda uzskatu, ka tā esot pareiza rīcība, jo valsts pašvaldībām deleģējot aizvien vairāk funkciju, taču to izpildei nenodrošinot finansējumu.
Pēc viņas vārdiem, iepriekš strādāt Talsu novada pašvaldībā neesot bijis prestiži, jo vairāk kā desmit gadus darbiniekiem neesot bijušas paceltas algas. Tagad ir stājušies spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis ir pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80% no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātā atalgojuma.
"Mēs nevaram nepildīt to, kas ir noteikts ar likumu," teica Kārkliņa, uzsverot, ka pašlaik pašvaldība spējot darbiniekiem samaksāt tikai minimālo likmi.
Uz jautājumu, kādēļ pēdējos mēnešos vairāki vadošie pašvaldības darbinieki ir atstājuši amatus, Kārkliņa uzskata, ka tās ir pārmantotas problēmas. Tagad esot izveidota vienota lietvedības sistēma, kā rezultātā notiekot darbinieku pārraudzība un kontrole, kā rezultātā arī rodoties "dažādas situācijas", izteicās domes priekšsēdētāja.
Savukārt par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā apsūdzētās Talsu novada izpilddirektora vietnieces administratīvajos un finanšu jautājumos Ievas Krēķes nodarbināšu Kārkliņai esot pārliecība – kamēr nav galīgā notiesājošā tiesas lēmuma, neesot pamata Krēķi atstādināt no ieņemamā amata.
Kārkliņa sola opozīcijas rosināto pieprasījumu par viņas atbrīvošanu no amata izskatīt Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā, sasaucot domes sēdi februāra sākumā.
