ĪSUMĀ:
- Atskurbtuves pakalpojums jānodrošina katrai pašvaldībai, pieprasījums ir liels.
- Rēzeknē nodrošina Sociālais dienests, Daugavpilī – slimnīca, bet Balvos - pašvaldības policija.
- Ja nav pašvaldības policijas, dzērušos uz citiem novadiem eskortē Valsts policija, kas viņiem ir liels slogs.
- Atskurbtuves istabā ir tikai klozetpods un matracis, logu nav, jo klienti pārsvarā agresīvi.
- Lielākā daļa atskurbtuvē atgriežas jau nākamajā dienā.
- Pakalpojums izmaksā 11–15 eiro par stundu, parasti nav maksātspējīgi.
- Valsts pērn kompensēja tikai 30% dzērāju-nemaksātāju parādu.
- Narkologs skaidro – atskurbtuves tikai ļauj izgulēt dzērumu, bet neārstē žūpas.
- Ministrijas jau gadu desmitiem nespēj vienoties par vienotu koncepciju alkoholisma apkarošanā.
"Pašlaik ir tukšs. Trīs istabiņas, katrā var uzņemt pa divi, un tas ir izolators sevišķi agresīviem klientiem," darba dienas vidū Rēzeknes sociālā dienesta patversmes vadītāja Inga Kukule izrāda atskurbtuves telpas.
"Gultas te nav, tikai matracis un klozetpods, bez logiem, linoleja sienas. Agresīvu klientu ir samērā daudz."
Ne vien izolatorā, bet arī istabiņās gultu vietā ir matrači, tas rasts kā drošākais risinājums kā atskurbtuves klientiem, tā arī darbiniekiem.
"Šeit ir apsildāmās grīdas. Neko nevar salauzt, ne ar ko nevar sist – izguļas un aiziet."
Atskurbtuve Rēzeknē ir sociālā dienesta pārziņā, un tā iekārtota blakus patversmei un nakts patversmei. Visi šie pakalpojumi tiek nodrošināti speciāli pielāgotā un pirms dažiem gadiem renovētā ēkā, un, kā atzīst Kukule, tā reti gadās, kad atskurbtuvē nav neviena klienta.
"Šodien ir tā retā diena. Bet pārsvarā cilvēkus ved uz otru dienas pusi, uz nakti."
Atvests klients šeit var uzturēties līdz 12 stundām. Un klienti šeit atgriežas visai bieži.
"Atved šos cilvēkus policija, tālāk notiek uzņemšana, uzņemšanā piedalās patversmes dežurants un ārsta palīgs, viņi strādā diennakts režīmā, un ārsta palīgs apskata cilvēku."
Vienlaicīgi te var uzturēties 6 cilvēki, vīrieši un sievietes tiek izguldīti atsevišķi.
"Cilvēki visu laiku tiek novēroti gan caur videokamerām, gan ir lodziņš durvīs, jo mēs jau nezinām, kādas diagnozes tam cilvēkam var būt, varbūt kādam astma, varbūt kādam ir augsts asinsspiediens. Kad ieved, ir viena situācija, pēc pāris stundām var būt cita."
Ņemot vērā, ka pašvaldībām atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšana uzlikta par pienākumu, bet atskurbtuves visās pašvaldībās nav izveidotas, uz Rēzekni alkohola reibumu izgulēt tiek vesti klienti arī no Rēzeknes un Ludzas novadiem. Ar šīm pašvaldībām noslēgti sadarbības līgumi, un par saviem iedzīvotājiem tiek veikti arī savstarpējie norēķini. Interese bijusi arī no Preiļu un Līvānu pašvaldībām, bet Rēzeknes atskurbtuves kapacitāte ir izsmelta.
"Mēs vairāk, es domāju, nevaram uzņemt, jo klientu pieaugums ir jūtams," skaidro Kukule.
Rēzeknes atskurbtuvē reibumu izguļ vidēji 87 cilvēki mēnesī. Pārsvarā Rēzeknes atskurbtuvē nonāk cilvēki no ielas, "un tie ir tie regulārie mūsu klienti, kurus atved gandrīz vai katru dienu, ir tādi tā saucamie ielu cilvēki, bet ir gadījumi, kad atved no ģimenes skandāliem, no spēļu zālēm, no dažādiem pasākumiem, tādu arī diezgan daudz. Tendence ir, ka mēneša sākumā ir vairāk cilvēku, iespējams, tāpēc, ka viņi saņem pabalstus.
Pārsvarā tie ir vieni un tie paši, jaunu un neredzētu ir samērā maz,
bet pārsvarā tie uzvārdi atkārtojas."
Inga Kukule stāsta, ka Rēzeknes atskurbtuves statistika ir stabila, bet ar tendenci pieaugt – tuvu 900 atskurbināšanas gadījumu gadā. Izņēmumi bijuši Covid pandēmijas gadi, kad bija ierobežojumi, mazāk lielu pasākumu, arī klientu skaits bija mazāks. "[Šogad] uz 18.oktobri mēs jau esam uzņēmuši 821 klientu," skaidro Kukule.
Tomēr nebūt ne par velti šāds pakalpojums tiek piedāvāts iedzīvotājiem. Nedaudz vairāk kā 11 eiro par stundu tiek pieprasīta samaksa par šo pakalpojumu. Tātad
par šāda veida policijas eskortētu izgulēšanos vienā reizē jāšķiras pat no 135 eiro.
Protams, ņemot vērā kontingentu, liela daļa no rēķiniem paliek neapmaksāta. Līdz oktobra vidum samaksu par atskurbšanas pakalpojumiem nav veikuši kopumā 800 rēzekniešu, kopējais parāds šobrīd sastāda gandrīz 150 tūkstošus eiro.
"Ir cilvēki, kas maksā, bet tas ir diezgan mazs procents, jo tie ir gan trūcīgie, gan maznodrošinātie, kas pārsvarā ilglaicīgi lieto alkoholu, un klienti, kuriem nav naudas un kas nav maksāt spējīgi. Viņi vienkārši ir kā mūsu debitori. Jo viņam nav ienākumu, no kā piedzīt, viņš ir bezpajumtnieks," turpina Rēzeknes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns.
Cik tieši pašvaldībai izmaksā atskurbtuves uzturēšana, Gunārs Arbidāns nosaukt nevar, jo tā darbojas kopā ar patversmi un naktspatversmi, kopējais budžets šīm iestādēm gadā ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Te gan jāpiezīmē – līdz 2017. gadam atskurbināšanas pakalpojumi Rēzeknē tika nodrošināti slimnīcas paspārnē.
"Slimnīca it kā negribēja, jo tas nav it kā slimnīcas pakalpojums, kaut gan es uzskatu, ka trīs ministrijām tas jārisina – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības un Labklājības ministrijai. Jo tā ir arī slimība. Vienkārši tagad mums prakse ir, ka uz pašvaldībām noveļ visu," pauž Arbidāns.
Šobrīd atskurbtuves telpas nav pieejamas katrā pašvaldībā, lai arī pieprasījums ir liels,
tāpat tas, kādai tai jābūt un kam par šo pakalpojumu pašvaldībā jāatbild, joprojām nav sakārtots jautājums. Tā, piemēram, Daugavpilī atskurbtuve atrodas pie slimnīcas, kur līdz šim darbojas arī narkoloģijas nodaļa, savukārt Balvos atskurbtuves pakalpojumus nodrošina pašvaldības policija.
Pašiem savu atskurbtuvi izveidot ir dārgi un neizdevīgi, atzīst vairākās pašvaldībās, tostarp Ludzā. Ja iepriekš atskurbināšanas pakalpojumus Ludzas novada iedzīvotājiem nodrošināja "Sarkanais krusts", tad šobrīd – Rēzeknes sociālais dienests.
"Parasti tie ir ap 10, varbūt nedaudz vairāk klientu mēnesī," Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs skaidro, ka Rēzeknes atskurbtuvei no ludzāniešu nodokļu maksātāju naudas par šiem pakalpojumiem vidēji tiek maksāts līdz 1500 eiro mēnesī.
Uz atskurbtuvi klientus nogādā pašvaldības vai Valsts policija un to uzskata par pamatīgu slogu.
"Rēķiniet, ja mums no reģiona attālākas vietas jānogādā persona uz šo detoksikācijas iestādi, piemēram, no Preiļiem atvest uz Daugavpili, tās ir izmaksas, un tas ir laiks. Jo tajā brīdī norīkojums varētu atrasties uz ielas un tiešām veikt arī citus pienākumus vai ceļu satiksmes uzraudzību, vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Tas, ko paņem šis laiks, tas diemžēl ietekmē mūsu resursus," norāda Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Gundars Trops.
Līdz šim daļu atskurbināšas pakalpojumu izmaksu kompensācijas veidā pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atmaksāja arī valsts, tie bija 15 eiro par cilvēku.
"Ja būtībā pagājušajā gadā aptuveni tie faktiskie pašvaldību izdevumi bija 1 miljons eiro, tad ar šiem 15 eiro, ko par katru personu pašvaldībai var piešķirt, tika nosegti aptuveni 300 tūkstoši, kas būtu tikai 30 procenti no tā, kas pašvaldībām faktiski ir izlietots," skaidro VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta pārstāvis Dāvis Melnalksnis.
Arī turpmāk šī būs pašvaldības autonomā funkcija un no nākamā gada pilnībā gulsies uz pašvaldības pleciem. Atbildīgās ministrijas priekšlikumi rast papildu līdzekļus no akcīzes nodokļa vai kā ikgadēju mērķdotāciju plānošanas reģioniem valdībā atbalstu neguva.
"Jāsaka, ka šis viss atskurbināšanas pakalpojums jeb sniegšanas organizēšana un ar finansēšanu saistītās problēmas ir diezgan ilgi jau, vairāk kā 30 gadus. Un varētu teikt, ka šis jautājums ar dažādiem valdības lēmumiem gadu gaitā ir virzīts no vienas ministrijas uz otru," piebilst Melnalksnis. Ministrijām jāsanāk kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, iespējams, jāizstrādā vadlīnijas atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr atbildīgā ministrija atskurbināšanas pakalpojumu ilgtspējīgā nodrošināšanā nākotnē saredz arī plānošanas reģionu iesaisti.
"Tas būtu vairāk jāskatās reģionāli, ka plānošanas reģions redz savā teritorijā savu pašvaldību ietvaros, kā izskatās šis pakalpojumu tīkls," piebilst Melnalksnis.
Tajā pašā laikā Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsts narkologs Jāzeps Korsaks uzsver – problēma ir liela un līdz šim kompleksai alkohola atkarības mazināšanai valstī nav darīts pietiekoši.
"Un tās jau ir sekas ilgo gadu laikā, jo diemžēl šī žūpības apkarošanas un tautas nodzirdīšanas apkarošanas, un dažādas citas programmas ir bijušas, bet finansiāli tās netika nodrošinātas, netika finansētas, un mēs esam tur, kur esam," pauž Korsaks.
Arī viņš uzsver – šobrīd atskurbtuvju pamatfunkcija ir atturēt cilvēku no vēl lielāka ļaunuma, ko alkohola reibumā esošs cilvēks var nodarīt sev vai citiem, mazāk strādāt ar cēloņiem.
"Ja cilvēks ir uz ielas vai sabiedriskajā vietā alkohola reibumā, kurš nespēj pārvietoties, lai viņam saglabātu dzīvību, veselību, ir šī atskurbtuve, kur viņš var izgulēt reibumu.
Reizēm šī reibuma izgulēšanā arī nokļūst pacienti, kuri ir dabūjuši dažādas traumas, pēc traumpunkta. Un, ja kādam nav iespēja nogādāt viņu dzīvesvietā vai nav radinieku, tātad viņš tiek izguldināts un novērtēts viņa stāvoklis, un pēc tam izrakstīts mājās. Tas reizēm ir tāds atspēriena punkts, lai viņš pārdomātu savu tālāko rīcību un attieksmi pret alkoholu un tā lietošanu," saka narkologs.
Tomēr tādu, kas brīvprātīgi un labprātīgi pārdomātu savu rīcību, ir visai maz. Lielākoties šie gadījumi regulāri atkārtojas, daži te atgriežas pat katru dienu.
"Šis ir jautājums par to, kāds ir nodrošinājums ar kadriem, ar narkologiem attiecīgi iestādē, vai viņam ir iespēja saņemt narkologa palīdzību un uzsākt ārstēšanas procesu, un kāda pašam un radiniekiem ir nostādne pret šo atturības turpmāku ievērošanu. Pašlaik tā ir cilvēka brīva izvēle, vai piekrist ārstēšanas kursam, vai nepiekrist. Ja pacientam nav akūtu psihisku traucējumu – halucināciju, delīrija vai krampju lēkmes, epilepsijas, kas saistīta ar alkohola lietošanu, viņš var, ja viņš ir adekvāts, izvērtēt savu stāvokli patstāvīgi pārvietoties. Viņš uzraksta atteikumu un atsakās no narkologa konsultācijas un narkoloģiskās palīdzības."
Lai arī varētu šķist, ka atskurbtuve ir viens posms mūsu valstī alkohola pārmērīgas lietošanas, kā arī alkoholisma apkarošanā, šobrīd tas tomēr vairāk strādā kā sociāls pakalpojums, kurā konkrētas pašvaldības vai apkārtējo novadu iedzīvotāji tiek atvesti izgulēties, lai nenodarītu pāri ne sev, ne citiem, un ļoti bieži uz citu pašvaldības iedzīvotāju rēķina, un tālāk atkarības ārstēšanai īsti nekas netiek piedāvāts vai uzstāts, vien aicināts.
Arī Veselības ministrijā uzskata, ka
atskurbināšanas pakalpojums nav ārstniecība.
Un arī šajā gadījumā, kā uzskata Rēzeknes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns, darbs tālāk ar atkarību problēmām ir atstāts uz paša atskurbtuves klienta motivāciju un arī uz pašvaldības pašas iniciatīvu un iespējām strādāt ar šādiem cilvēkiem.
"Mums ar likumu ir jāveic sociālais darbs, bet ne ar atkarīgajiem, vairāk ar tiem, kas nāk pēc cita veida palīdzības, materiālās, finansiālās, pēc pabalstiem, viņiem ir jālīdzdarbojas. Protams, ja mums tālāk būtu resurss, mēs varētu arī strādāt ar šādiem [klientiem], tikai tā atkal ir pašvaldības iniciatīva," norāda Arbidāns.
