Atbilstoši likumam Saeima var atlaist domi, ja divu mēnešu laikā nav ievēlēts jauns mērs. Koalīcijas sarunas ir ievilkušās un, iespējams, var turpināties arī ilgāk nekā divus mēnešus.
Taču ir jāskatās vairāki apstākļi, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norādīja, ka pats būtiskākais apstāklis ir, vai dome ir rīcībspējīga – spēj pieņemt lēmumus, izpildīt paredzētos darbus.
"Es, protams, negribētu minēt, ka tas var turpināties līdz nākamajām vēlēšanām. Gribēju pateikt tieši otrādi – šie divi mēneši nav tas izšķirošais brīdis, kurā automātiski iestājas sekas par domes atlaišanu. Tā tas nav. Tomēr likums paredz, ka domes darba organizācija notiek, tai skaitā ar domes priekšsēdētāju. Tas nozīmē, ka
šim lēmumam par to, ka priekšsēdētājs tiek ievēlēts, ir jābūt. Jautājums, vai tam ir jābūt pēc diviem mēnešiem vai trīs mēnešiem – tas nebūtu tik izšķirīgi,"
skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
Ja paraugāmies uz domes darbiem, tad pašvaldība pienākumus pilda – komiteju un domes sēdes notiek arī bez mēra. Tajās skata projektus, pārrunā dažādus jautājumus.
Tāpēc Pašvaldību likuma pantu šajā gadījumā var neiedarbināt. Respektīvi, ja līdz septembra sākumam Rīgai mēra vēl nebūs, bet dome savas funkcijas pildīs, ārkārtas vēlēšanu, visdrīzāk, nebūs.
Arī Saeimas Juridiskajā birojā norāda, ka svarīgi ir skatīties, vai dome bez mēra spēj pieņemt lēmumus. Šajā gadījumā mēra pienākumus ir jāpilda vietniekam. Rīgā pašlaik tas ir nokārtots – šos pienākumus pilda vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Domes likteni gan var noteikt arī iedzīvotāji, kuri var aicināt rīkot referendumu, ja viņiem notikumi domē nepatīk, norādīja Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. "Tas ir tikai tādā gadījumā, ja patiešām tam ir kāds iemesls. Pagaidām nekādu īpašu iemeslu nav, jo nekāda īpaša politika Rīgas domē nav mainījusies. Tāda pati, kāda bija pagājušajā gadā, ir arī šogad," sacīja Pūķis.
Iedzīvotājiem svarīgāk būtu zināt par ielu seguma jautājumiem, namu apsaimniekošanu, sociālo palīdzību un izglītību, nevis par politisko spēku principiālām lietām, kas domniekiem joprojām ir aktuālas. Tieši tas viņiem tagad traucē vienoties, Latvijas Radio iepriekš uzsvērusi Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Līga Stafecka.
"Tas, par ko vajadzētu vietoties, ir ļoti konkurētas saimnieciskas lietas – kas ir tas paveicamais, ko var paspēt [izdarīt] šajos divos gados un, protams, zināma ambīcija nākotnē, lai Rīgas iedzīvotājs spētu noticēt, ka šeit ir darīšana ar kaut kādiem lietpratējiem, saprātīgiem cilvēkiem, kas tiešām domā par Rīgas interesēm. Šobrīd rīdzinieku intereses ir stipri pazudušas šajās cīnās. Ir tāda mikropolitiska konkurence, ko mēs varbūt vairāk redzētu nacionālā līmeņa politikā, bet Rīgā runa tiešām ir [vajadzīga] par ļoti konkrētām saimnieciskām vajadzībām," sacīja Stafecka.
Nākamās koalīcijas sarunas gaidāmas jaunnedēļ, kad "Progresīvie" tiksies ar deputātu bloku "Kods Rīgai".
Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem pants par domes atlaišanu bija iedarbināts Dundagā, kur Saeima domi atlaida, jo nevarēja ievēlēt mēru un deputāti nevarēja pieņemt lēmumus – tā nebija rīcībspējīga.
KONTEKSTS:
Rīgas domes ārkārtas sēdē 5. jūlijā, nolasot paziņojumu par atkāpšanos, Mārtiņš Staķis oficiāli zaudēja Rīgas mēra amatu. Savukārt par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuva vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Vadošajām partijām joprojām nav izdevies vienoties par turpmāko sadarbības modeli vai jaunu koalīciju.
