Vaicāti, vai Valsts prezidents būtu jāvēlē tautai, liela daļa no aptaujātajiem iedzīvotājiem visos valsts reģionos atzina – jā, tautai ir pašai jāievēl prezidents.
Bieži vien gan izskanēja kritika, ka prezidenta kandidātus izvēlas slēpti, ka tur ir politiskas aizkulises un ka valsts augstākajai amatpersonai ir daudz vairāk jāaizstāv sabiedrības intereses.
Uzrunātie iedzīvotāji sacīja:
Krāslavietis Antons: "Protams, labāk būtu, ka tauta vēlētu prezidentu. Tad nebūtu nekādu pārmetumu, ka prezidents nav mūsu. Ja ievēl atsevišķi cilvēki, protams, ieliktnis un viss."
Jelgavniece Silvija: "Es tā domāju, ka jā, jo no Amerikas iesūtīti prezidenti mums neder. Cerēsim, ka dzīvosim labāk!"
Daugavpilietis Dmitrijs: "Es neredzu nevienu kandidātu. Atbalstu ideju kā tādu, bet neredzu nevienu kandidātu, kurš varētu būt visas tautas prezidents un būtu stipra politiskā figūra."
Tomēr izskanēja arī šaubas par to, vai šāds solis būtu pareizs, baidoties, ka tādā veidā par prezidentu var kļūt persona, kura vienkārši ir populāra. Svarīgi ir kritēriji, kas tiek izvirzīti kandidātam.
Uzrunātie iedzīvotāji teica:
Skrundas iedzīvotāja Inese Ivāne: "Ir vajadzīgs izvērtēt, kas tie ir par kandidātiem, un noteikti ir jāizvērtē kritēriji, pēc kādiem viņus izvirza par kandidātiem. Vai viņi vispār tiem kritērijiem atbilst."
Skrundas iedzīvotāja Gunita Bivbāne: "Jābūt ir kritērijiem. Jo, ja aizies, nu... par prezidentu jebkurš laikam, kuram pat varbūt ir deviņu klašu izglītība, nu, laikam nebūs īsti pareizi."
Liepājniece Elīna: "Nē! Mēs galu galā ievēlam Saeimu, lai viņi arī izlemj. Man liekas, ka tās ir nevajadzīgas izmaksas un liekas intrigas radīšana."
Liepājnieks Šaums: "Pagaidām laikam, – nu, nē! Tauta vēl nav nobriedusi! Mums daudz sveštautiešu. Nekas nebūs labs, man tā šķiet."
Jelgavnieks Jānis: "Manuprāt, tas nav svarīgi, jo prezidents ir tikai formāla figūra. Viņam īsti nav nekādas varas. Visa vara ir Saeimai un Ministru kabinetam. Prezidents pārstāv Latviju tikai ārpasaules darīšanās, tāpēc, manuprāt, tas nebūtu pārāk svarīgi."
Lai tauta varētu ievēlēt Valsts prezidentu, kuram turklāt būtu lielākas pilnvaras, jāgroza Satversme. Idejas par grozījumiem Satversmē, paredzot tautas vēlētu prezidentu, bijušas arī iepriekš. Piemēram, jau 2011. gadā tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu, taču parlaments šo ideju noraidīja.
KONTEKSTS:
Uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" dibinātājs Uldis Pīlēns paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Pīlēns atzinis, ka viņam ir sajūta, ka var uzvarēt prezidenta vēlēšanās.
Vēlāk par gatavību kandidēt paziņoja arī esošais Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka negribētu saņemt atbalstu no politiskajiem spēkiem, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju. Par atbalstu Levitam paziņoja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība".
Politiķi gan nenoliedz, ka varētu parādīties vēl jauni kandidāti. Iepriekš Saeimas kuluāros prezidenta amatam izskanējuši Sanitas Osipovas, Inetas Ziemeles, Baibas Bražes, kā arī Jāņa Sārta vārdi.
Oficiāli neviena Valsts prezidenta amata kandidatūra vēl nav pieteikta. Amata pretendentu vārdus Saeimā varēs iesniegt no 9. līdz 13. maijam. Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
