ĪSUMĀ:
- Pandēmijas laikā interese par pilsonību mazinājās, bet 2022. un 2023.gadā – vairāk par 1000 pieteikumu.
- Topošie Latvijas pilsoņi atzīst: iegūt pilsonību pamudinājis Krievijas karš Ukrainā.
- PMLP dati: Visbiežāk pilsonību vēlas iegūt krievi, baltkrievi un ukraiņi.
- Topošā Latvijas pilsone Jevgēnija: Latvijā dzimušie krievi nav tādi paši krievi, kas ir dzimuši Krievijā un dzīvojuši tur.
- Aptuveni puse pieteicēju pilsonību neiegūst – "izkrīt" valodas un vēstures pārbaudēs.
- Pārbaudi drīkst kārtot atkārtoti pēc trīs mēnešiem.
Cilvēki, kuri pilsonības tiesības ieguvuši, svinīgajā ceremonijā dod solījumu par uzticību Latvijas Republikai, apņemas būt lojāli Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, sola aizstāvēt Latvijas neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Pēc ceremonijas šie cilvēki gaida Ministru kabineta lēmumu par viņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā, pēc tam varēs noformēt Latvijas pasi.
Viens no topošajiem pilsoņiem Jevgēnijs pēc ceremonijas atzina, ka jūtas saviļņots. Latvijas pilsonību viņš nolēma iegūt, jo ir dzimis Latvijā un "vajag to izdarīt".
"Dzīvot Latvijā un nenokārtot to eksāmenu, tas nav pareizi. Es domāju, ka šī ir pareizā izvēle. Un tas jādara obligāti," sprieda Jevgēnijs.
Viss naturalizācijas process bija foršs piedzīvojums, vērtēja topošā pilsone Jevgēnija.
Pilsonības iegūšana jaunajai sievietei bijis, kā viņa pati sacīja, ilgi kārots pasākums, kam beidzot saņēmusies un sekmīgi tikusi cauri.
"Mana tautība ir krieviete, es esmu dzimusi Latvijā un visu dzīvi nodzīvojusi Latvijā ar violeto pasi. Ar "alien's" [nepilsoņa] pasi. Nebija iemesla nokārtot pilsonību, bet es strādāju skolā, zinu latviešu valodu. Un šajā gadā es sapratu, ka tomēr es šeit dzīvoju 37 gadus, un es vēlos kļūt par pilsoni. Protams, ka gribu palikt Latvijas pusē un nostiprināties visā šajā jautājumā arī ar pilsonību," skaidroja sieviete.
Dati liecina, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2019. gadā saņēmusi vairāk nekā 1000 iesniegumu naturalizācijas procedūrai. Krietni mazāk pandēmijas laikā, kad interese par to bija ap 500–600 cilvēkiem gadā, bet vēlme saņemt Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu atkal pieauga 2022. un 2023. gadā, pārsniedzot 1000 pieteikumu.
Krievijas brutālais karš Ukrainā daudzus pamudinājis izšķirties, kurā pusē būt.
"Pilnīgi noteikti varu teikt, ka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā ir krietni pieaugusi, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Arī tajā gadā, kad tas notika, saņēmām ļoti daudz e-pasta ziņu un zvanu. Arī visas mūsu informatīvās dienas ir ļoti plaši apmeklētas," atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe.
Ja aplūko šo cilvēku tautības, kas pieteikušies naturalizācijai 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, redzams, ka vairums no viņiem pēc tautības bijuši krievi. 2022. gadā no visiem pilsonības pieteikumu iesniedzējiem pēc tautības krievi bija 68,8%, baltkrievi – 9,9%, ukraiņi – 7,3%, lietuvieši – 1,8%, citi – 6,4%. Arī 2023. gadā visvairāk tie bijuši krievi, baltkrievi un ukraiņi.
Jevgēnijs un Jevgēnija atzīst, ka spert šo soli pamudinājis karš.
"Man ir bijusi nepilsoņa pase. Bet tagad es izgāju naturalizāciju, tur viss ir kārtībā. (Pasmaida.) Es domāju, ka šis ir pareizs solis un izvēle. Tas ir tāds gājiens, lai saprot, kurā pusē jūs esat," Jevgēnijs.
Jevgēnija savukārt atklāja, ka viņai "radinieki no tēva puses ir ukraiņi. Protams, vēlējos visu šo jautājumu nostiprināt un būt latviete ar visu pilsonību, neskatoties uz to, ka mana pamattautība ir krieviete.
Mēs, krievi, kuri esam dzimuši šeit, mēs neesam tādi paši krievi, kas vēsturiski ir dzimuši Krievijā un dzīvojuši tur. Tomēr mēs esam eiropieši, latvieši."
Bet ne visi pilsonību arī iegūst. Tā ir aptuveni puse, liecina PMLP dati par piešķirto pilsonību. Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas pilsonībā uzņemti 518 cilvēki, bet pērn vairāk – 595. Tā ir aptuveni puse no cilvēkiem, kas vērsās pārvaldē ar iesniegumu.
"Ir jāpārzina ļoti labā līmenī latviešu valoda, kultūra, Satversme, vēsture, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Parasti izkrīt pārbaudēs. Tāpēc, ka pārbauda latviešu valodu gan mutvārdos, gan rakstiski. Tāpat ir jāzina arī himna. Ļoti bieži citu tautību cilvēki kļūdās garumzīmēs un dažādās tādās lietās," stāstīja Puķe.
Ja cilvēks pārbaudi nenokārto un valsts nesaredz šķēršļus pilsonības piešķiršanai, tad šis cilvēks pēc trim mēnešiem drīkst pieteikties atkārtotai valodas pārbaudei un var mēģināt vēlreiz.
