Ilgstoši neizmantotās rūpnīcas ēkās Liepājā otrdien bija ierīkots civilās aizsardzības komisijas štābs. Kamēr zemessargi cēla medicīniskās palīdzības teltis, pieveda strāvas ģeneratorus un citas lietas, operatīvo dienestu pārstāvji sēdās pie galda, lai izspēlētu teorētisku mācību scenāriju.
Tas paredzēja veselu nelaimju virkni, kas pēkšņi piemeklē pilsētu un Dienvidkurzemes novadu –
piemēram, pārtrūkst ūdensapgāde, plosās dabas stihijas, pazūd elektrība, jānodrošina stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu aizsardzība no iebrucējiem un tamlīdzīgi.
"Tāds negaidīts moments arī vajadzīgs, lai spētu novērtēt zināšanas, ko ikdienā gūstam, kā tās būtu jāpielieto praksē," teica Dienvidkurzemes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Andris Jefimovs.
"Katrs civilās aizsardzības komisijas pārstāvis atbild par kādu no jomām, sfērām. Tām visām mēs ejam cauri, savstarpēji komunicējot, koordinējot, kā tiek ietekmēta cita joma, kā varam viens otru atbalstīt," skaidroja Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Viktors Kareckis.
Mācību mērķis bija izvērtēt, kā un cik ātri civilās aizsardzības komisijas spēj atrisināt dažādas situācijas, kā operatīvie dienesti sadarbojas viens ar otru un ar militārajām struktūrvienībām.
Dienas laikā notika arī attālināta saslēgšanās ar citu Kurzemes pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, taču, ko tur pārrunāja, plašsaziņas līdzekļiem pagaidām neatklāja.
"Ir jāpadomā, kā varam rīkoties situācijā, kas varbūt pirms gada nebija iespējama. Ir jāmeklē neordināri risinājumi. Ne vienmēr tādi, kas atrunāti likumos. Visbiežāk tie nav atrunāti likumos, nav paredzēti, bet tikai tā esam spējīgi ātri rīkoties," norādīja Liepājas un Dienvidkurzemes civilās aizsardzības komisijas izpildsekretāre Nataļja Vecvagare.
"Bieži vien tās lielākās problēmas rodas, ka ir nepareizi nodota informācija, ne tam nodota. Kāds varbūt vispār nav paskatījies savos ziņu avotos, nav reaģējis uz ziņu. Un tad rodas krīzes situācijas pilnīgi ne no kā," atzina Liepājas valstspilsētas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Zemessargi uzsvēra, ka no iepriekš rūpīgi izstrādātiem scenārijiem būs atkarīga pašvaldību un dažādu iestāžu rīcības spēja reālā krīzes situācijā.
Otrdien aizvadītās civilās aizsardzības mācības šogad bija plašākās Kurzemē, un to rezultāti tiks rūpīgi izvērtēti, lai zinātu, kādas prasmes vēl jātrenē nākamajās mācībās.
