Krustpunktā

Krustpunktā: Divi gadi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Krustpunktā

Krustpunktā: Kādēļ vairākām pašvaldībām Latvijā ir tik lielas finanšu problēmas?

Krustpunktā Lielā intervija: Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele

Ziemele: Latvijai jābūt drosmīgākai – jārāda piemērs Krievijas aktīvu konfiskācijā

Latvijai jābūt drosmīgākai lēmumos par Krievijai piederošo aktīvu konfiskāciju, tādējādi arī rādot piemēru citām valstīm, kas nesteidzas spert šādu soli. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Pēc viņas teiktā, privātīpašums ierasti bijis pasaules centrā, tas ir cilvēku brīvības garants un pret to Eiropas Savienībā ir sena cieņa, tomēr šajā "pasauļu konflikta situācijā" Krievijai piederošo īpašumu konfiskācija ir juridiski absolūti pamatota.

Latvija līdz šim savā īpašumā pārņēmusi Krievijai piederošo "Maskavas namu". Jautāta, vai Latvijai ir jābūt drosmīgākai lēmumos attiecībā uz Krievijai piederošu īpašumu konfiskāciju, Ziemele sacīja: "Es domāju, ka jā".

"Tie ir konkrēti, aktīvi pasākumi, lai īstenotu obligātu pienākumu, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, – apturēt karu pret neatkarīgu valsti," sacīja Ziemele.

Viņa atzīmēja, ka "Latvija var būt tas piemērs, kur rodas valsts prakse, citas valstis, iespējams, tam sekos. Latvija tikpat labi var cīnīties par to diplomātijā, lai pārējās valstis tam sekotu. Nešaubīgi arī Eiropas Savienībā tas ir viens konkrēts jautājums, kas ir jāizlemj." Īpašumu konfiskācijai, pēc Ziemeles teiktā, ir tiesiskā bāze, uz kā balstīties.

Viņa skaidroja, ka ar Krievijas iebrukumu Ukrainā tiek pārkāpta viena no starptautisko tiesību konstitucionālajām normām par spēka pielietošanas aizliegumu un mieru kā mērķi.

"Ja tiek pārkāpta konstitucionāla norma, faktiski tas uzliek pienākumu visām pasaules valstīm, kas tic konstitucionālajiem pamatiem, atrast tādus pasākumus, kas ļauj šo konstitucionalitāti atjaunot,"

skaidroja Ziemele. "Tāpat kā genocīda nozieguma novēršanas gadījumā, arī kara novēršanas gadījumā mums ir pienākums rast visus šos nepieciešamos soļus, kas šo karu var apturēt."

Aktīvu konfiskācija, piemēram, tā sauktā Maskavas nama pārņemšana, ir viens – pasīvais jeb aizsardzības solis, bet ir arī aktīvais solis – meklēt visus pasākumus, kurus var īstenot, lai tiešām palīdzētu Ukrainai tās brīvības cīņās un apturētu karu, norādīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese.

KONTEKSTS:

Par "Maskavas namu" sauktā ēka Rīgā, Marijas ielā 7, piederēja Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam, līdz Saeima šī gada 11. janvārī pieņēma lēmumu to pārņemt Latvijas īpašumā.

Īpašumam 2022. gada pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, uzlika aizliegumu to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Valsts drošības dienests izmeklēšanā atklājis, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no šī nama telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām pret Krieviju bija aizliegta.

Marijas ielā 7 reģistrēts vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.

Ēkas nākotne varētu tapt skaidrāka līdz 31. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti