ĪSUMĀ:
- Astotā maratona laikā tika aktualizētas daudzas problēmas, ar kurām ikdienā saskaras cilvēki ar invaliditāti.
- Maratonā saziedoti kopumā 480 000 eiro; palīdzību sniedza 99 cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
- Pēdējos gados notikušas vajadzīgas izmaiņas; "Apeirons": visam nepieciešamajam finansējumu nav novirzīts.
- "Sustento": aizvien daudz nepieejamu vietu; gandrīz neiespējami atrast veikalu, kur var iekļūt ar ratiņkrēslu.
- Pozitīvas pārmaiņas piedzīvo kultūras vide - arvien vairāk objektu, kurus var apmeklēt arī cilvēki riteņkrēslā.
- Organizācijas: pēdējos gados izdevies veicināt vides pieejamību, sabiedrības izpratni, tomēr atslābt nevar.
2021. gadā notika astotais labdarības maratons "Dod Pieci", kas tika veltīts vides pieejamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tolaik sabiedrību aicināja ieraudzīt tos cilvēkus, kuri, piemēram, ikdienā pārvietojas riteņkrēslā vai kuriem nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, lai dzirdētu un redzētu. Ziedojumus astotajā maratonā novirzīja pieejamākai videi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Proti, ierīkojot pandusu vai pacēlāju, labiekārtojot dzīvesvietas un citām vajadzībām.
Astotā maratona vēstnesis bija tolaik trīsdesmit gadus vecais Voldemārs Lapa, kurš ikdienā pārvietojas riteņkrēslā. Viņš ik gadu atbalstījis labdarības maratonu "Dod Pieci", dzīvojot līdzi dīdžejiem Doma laukumā. Taču astotajā maratonā Voldemārs pats viesojās stikla studijā un dalījās ne tikai ar savu pieredzi, bet arī iedrošināja līdzcilvēkus.
"Vajadzētu trotuāriem uzlabot pieejamību. Te kaut kur vienā vietā arī bija neliela maliņa un tas mums traucē uzbraukt normāli augšā. Vajadzētu, lai apmaļu nav," sacīja Voldemārs.
Apmales ir tikai viens no traucēkļiem daudzu cilvēku ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem ikdienā. Statistika tolaik liecināja, ka Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais iedzīvotājs jeb vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, no kuriem 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas. Gandrīz desmit tūkstošiem ir redzes traucējumi, bet vēl trīs tūkstošiem – dzirdes problēmas. Turklāt šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Lai vērstu tematam uzmanību arī 2021.gada maratonam tika radīta īpaša himna, ko izpildīja mūziķu apvienība "Kreisais Krasts" un mūziķe Būu.
Astotais maratons bija īpašs ar to, ka "Dod Pieci" idejas autors Toms Grēviņš radīja jaunu tradīciju. Viņš apsolīja noskriet vairākus maratonus, par to apmaiņā saņemot ziedojumus no dažādiem uzņēmumiem – pa 10 tūkstošiem eiro no katra.
Kopumā Grēviņš noskrēja piecus maratonus, ziedojumu fondam piesaistot 50 tūkstošus eiro. Astotā maratona laikā tika aktualizētas daudzas problēmas, ar kurām ikdienā saskaras cilvēki ar invaliditāti, tostarp, ka daļa cilvēku ar kustību traucējumiem vispār netiek ārā no mājas, jo kāpņu telpās nav izbūvēti pacēlāji, kā arī to, ka cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem ir ļoti ierobežotas iespējas baudīt, piemēram, kultūras dzīvi.
Pateicoties "Dod Pieci", tiek pie pacēlājiem
Maratons noslēdzās 2021. gada 23. decembrī, kad dīdžeji pameta stikla studiju. Saskaitot visus ziedojumus kopā, to summa pārsniedza 480 tūkstošus eiro, kas bija astoņu aizvadīto maratonu rekords.
Par saziedoto naudu palīdzību sniedza 99 cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem – iegādājās dažādus tehniskos palīglīdzekļus, kā elektrisko riteņkrēslu, lasīšanas iekārtas, ortozes un citus.
Tika arī pielāgota vide mājoklī un ierīkoti kāpņu pacēlāji. Tādu ierīkoja arī rīdziniecei Sanijai Smildziņai, kura pārvietojas riteņkrēslā un jau 2014. gadā bija iestājusies rindā uz pašvaldības apmaksāta pacēlāja ierīkošanu. Sanijai paziņoja, ka rindā būs jāgaida pieci gadi.
"Kā pagaidu variants tika uzbūvēta rampa mājas otrā pusē – mēs dzīvojam daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Pēc pieciem, septiņiem gadiem sākām interesēties, kas tur īsti ir. Tā arī neuzzinājām, kas tur īsti ir noticis, bet pēc deviņiem gadiem mēs vēl nebijām pacēlāju saņēmuši un mums piedāvāja stāties atkal rindā. Tikmēr turpinājām lietot sapuvušo uzbrauktuvi – tā ir koka konstrukcija ar finiera dēļiem. Bija ļoti nedroši. Lietojām jau, bet ar daudz papildspēkiem, jo man nebija pašai iespējams tikt ne ārā ne iekšā mājās," stāstīja Sanija.
Kad parādījās iespēja, Sanija pieteicās "Dod Pieci" saziedotajā fondā, no kura saņēma desmit tūkstošus eiro pacēlāja ierīkošanai un tagad viņa var pārvietoties patstāvīgi. To Sanija ļoti novērtē, jo tagad ceļš uz universitāti ir daudz vienkāršāks, tāpat ir iespējams arī būt aktīvai brīvajā laikā un vienkārši doties ārā no mājas bez citu palīdzības.
Arī Kocēnu iedzīvotājs Aleksandrs Jevdokimovs ar ziedotāju palīdzību ticis pie pacēlāja, kas krietni atvieglo viņa aktīvo ikdienu.
"18 gadus es braukāju pa trepēm viens pats uz leju. Un augšā mani vilka vai nu draugi, vai maksāju taksistiem un viņi mani pa vienam pakāpienam vilkuši augšā.
Uz trešo, uz otro stāvu. Mūsējais, viņš tagad jau nomira, bijušais sludinātājs baznīcā – viņam bija tik daudz spēka, ka viņš līdz pat 80 gadiem vilka mani augšā. Līdz 80 gadiem! Ne katrs var vispār nodzīvot tik ilgi!" sacīja Aleksandrs.
Viņš nesūdzas arī par dzīvi iepriekš, jo ikdienā saticis daudz izpalīdzīgu cilvēku, kuriem arī nevairījies jautāt pēc palīdzības. Tomēr tagad viņš tiek ārā no mājas un atpakaļ saviem spēkiem, un tas ietaupa daudz pūliņu.
Ir vajadzīgas izmaiņas, bet visam naudas nav
Aleksandrs, Sanija un vēl 97 cilvēki saņēma ne tikai finansiālu palīdzību, bet arī praktisku atbalstu, kārtojot formalitātes, kas nereti ir viens no sarežģītākajiem posmiem. Ar to palīdzēja arī organizācija "Apeirons".
"Būtu ļoti labi, ja būtu noteikts likumos – ja cilvēkam šāda nepieciešamība ir, tad atbalsts viņam pienākas nekavējoties. Nevis rakstot vēstules un gaidot gadu, divus, trīs vai piecus. Bet, ja tu esi nokļuvis nelaimē un tev tā vide nav pieejama kaut kādu apstākļu dēļ, tad pašvaldība nodrošina to pēc iespējas ātrāk. Un palīdz arī to mehānismu pēc iespējas labāk pārvarēt. Sameklēt visus dokumentus, sadabūt visus parakstus, kas ir nepieciešams," klāstīja organizācijas "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis.
Balodis skaidroja, ka tā ir viena no lietām, ko līdz galam mainīt nav izdevies. Arī 2021. gada maratonā tika sagatavota vēstule ar prasībām politikas veidotājiem, skaidroja Balodis.
"Piemēram, iekļaujošā izglītība. Piemēram, asistenta pakalpojuma uzlabošana. Piemēram, valsts atbalsta mehānisma pārskatīšana un mērķtiecīgāka to virzīšana. Valsts ir mēģinājusi tās problēmas identificēt un saprast, kādi varētu būt risinājumi. Tik ātri valstij neiet.
Rezultātā ir diezgan smalki un labi uzrakstītas problēmas, izaicinājumi un risinājumi, bet tur, kur ir nepieciešama nauda, diemžēl, finansējums nav novirzīts," norādīja Balodis
Pēdējos gados ir gan notikušas arī vajadzīgas izmaiņas. Piemēram, Labklājības ministrija vides pielāgošanai novirzījusi ievērojamus Atveseļošanas fonda līdzekļus. Ar šo naudu pieejamākas padarīs 63 valsts un pašvaldību ēkas. Tāpat, paredzēts 259 cilvēkiem ar invaliditāti pielāgot mājokli vai nodrošināt iespēju patstāvīgi izkļūt no mājas. Maratona laikā skubināja arī pašvaldības izveidot pienācīgu pakalpojuma grozu, kas daļā pašvaldību izdevās, stāstīja "Apeirona" pārstāve Liena Eisaka.
"Rīgai ir tas mājokļa pieejamības pakalpojums, kur tu vari iekārtot virtuvi, vannas istabu un tur pat nav rindas. Un tas ir pozitīvi, tad arī mums bija ļoti daudz pieteikumu uz vannasistabas pārbūvi, lai tā būtu pieejama. Un mēs mierīgi varējām cilvēku nosūtīt uz pašvaldības atbalstu, nebija jāstāv rindās," klāstīja Eisaka.
Rīgā šāds pakalpojums pieejams kopš 2020. gada. Kopš 2011. gada iespējams ar pašvaldības atbalstu arī ierīkot pacēlāju, taču pēdējos gados izdevies pakalpojumu padarīt pieejamāku, skaidroja "Apeironā". Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem svarīgi ir ne tikai izkļūt no mājas, bet arī pārvietoties tālāk, tomēr pilsētvide un sabiedriskais transports ne vienmēr tam ir pielāgots, stāstīja organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča.
"Aizvien ir ļoti daudz nepieejamu vietu. Jūs esat šeit pie mums birojā Elizabetes ielā, pašā Rīgas centrā. Un tad, ja jūs izejat uz ielas un paejat pa Tērbatas vai Elizabetes ielu, tad atrast veikalu, kurā var iekļūt ratiņkrēslā, ir gandrīz neiespējami.
Visur ir viens vai divi pakāpieni. Atrast vietu, kur ieskriet, iedzert kafiju, ir ļoti sarežģīti. Un tas mūs ārkārtīgi satrauc un izbrīna," teica Anča.
Viņa stāstīja, ka bieži pie vainas ir tas, ka sabiedrībā cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem neredz kā potenciālo klientu. Vienlaikus pozitīvas pārmaiņas piedzīvo kultūras vide, stāstīja organizācijas vadītāja. Kopš 2017. gada ar ES fondu līdzfinansējumu izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu tā, lai tos varētu apmeklēt arī cilvēki riteņkrēslā. Tāpat kultūras piedāvājums palielinās arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, skaidroja Anča.
"Man vienmēr ir tā sajūta, ka tad, kad tu esi iekšā, šķiet, ka nekas nenotiek un viss ir lēni un tu dusmojies. Bet kad paskatās ar perspektīvu desmit gadus atpakaļ, tad saproti, ka tas ir mainījies un tas ir mainījies. Mainās sapratne. Ja mēs runājam par "Dod Pieci" – šāda veida ļoti liela un skaļa kampaņa maina sabiedrības attieksmi," sacīja "Sustento" vadītāja.
Organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka pēdējos gados ir izdevies veicināt vides pieejamību, sabiedrības izpratni un arī daudzu cilvēku dzīves, tomēr atslābt nevar – īpaši par pieejamu pakalpojumu izveidi jādomā pašvaldībās.
