Pastars norādīja, ka proporcionālajā vēlēšanu sistēmā, kāda pašreiz ir Latvijā, "izšķīst atbildība un saikne ar vēlētāju".
Tomēr, ja vēlēšanu sistēma tiktu mainīta, tad viena no iespējām to darīt būtu, grozot Satversmes 6. pantu, kas paredz Saeimu ievēlēt vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Lai to izdarītu, būtu jārīko referendums, kurā būtu jānodrošina vairāk nekā puse visu balsstiesīgo atbalsta, kas, pēc Pastara domām, būtu diezgan grūti un izaicinoši.
Pastars uzsvēra, ka ir arī alternatīvi vēlēšanu sistēmas maiņas modeļi, ko var panākt, negrozot Satversmi, bet iestrādājot dažādus risinājumus, piemēram, par vēlēšanu apgabalu skaitu.
"Ja negroza Satversmi un paliek pie proporcionālas vēlēšanu sistēmas, atsaukšos uz vairāku vēlēšanu profesionāļu ieteikumiem veidot nevis piecus, bet drīzāk 12 vai 13 vēlēšanu apgabalus Latvijā, kas daudz vairāk pietuvinātu attiecīgo deputātu kandidātu sarakstu tieši precīzākam reģionam," ieteica Pastars, norādot, ka tad nebūtu situācijas, kad vēlētājiem, piemēram, visā Vidzemē ir jābalso par vienu vai diviem līderiem.
Savukārt modelis, kāds šobrīd jau valda Lietuvā un kas paredzētu grozīt Satversmi, paredzētu 50 deputātus ievēlēt no partiju listēm, bet 50 – no vienmandātu apgabaliem, kur cīnās vairāki, bet uzvar tikai viens attiecīgajā apgabalā.
"Arī tādā gadījumā būtu jādiskutē par to, kā šie kandidāti nokļūtu vienmandāta apgabala sarakstā," norādīja Pastars.
"Modeļi ir dažādi, mums ir par ko padiskutēt, domāju, ka
var atrast secinājumu, vai šī vēlēšanu sistēma šobrīd ir visatbilstošākā Latvijai, vai ir iespējami arī kādi pilnveidojumi – radikāli vai mazāk radikāli," sacīja eksperts.
KONTEKSTS:
"Apvienotā saraksta" pārstāvji valdības veidošanas sarunās atjaunojuši jautājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu, piedāvājot ieviest jauktu vēlēšanu sistēmu. Tā nozīmētu, ka Saeimas vēlēšanās vienlaikus partiju sarakstiem no vienmandāta apgabaliem varētu balsot arī par konkrētām personām.
Šis punkts bija ietverts arī "Apvienotā saraksta" programmā, taču iepriekšējās valdības veidošanas sarunās šis temats palika bez virzības.
"Apvienotais saraksts" piedāvāja, ka puse Saeimas deputātu tiktu ievēlēti no partiju sarakstiem, bet otra puse – vienmandātu apgabalos, dodot iespēju vēlētājiem viņus arī atsaukt, tā vairojot Saeimas deputātu tiešu atbildību savu apgabalu vēlētāju priekšā.
Šo pieeju gatava atbalstīt arī Zaļo un Zemnieku savienība.
