"Joprojām cilvēki izvērtē un atrod laiku, lai būtu daļa no Zemessardzes un apgūtu šīs iemaņas. Šajā gadā ir vairāk nekā 700 jaunu pieteikumu, turpinām aizvien uzņemt jaunus cilvēkus," norādīja Pudāns.
Viņš atzina – bijušas bažas, ka "emociju vilnis atdzisīs", taču atbirums bijis neliels – ne tik daudz kā pēc pašu vēlmes, bet citu iemeslu dēļ.
Zemessardzei pēdējie divi gadi bijuši aktīvāki, atzina Pudāns. "Šobrīd tā ir valsts austrumu robeža, mūsu vienības atrodas uz austrumu robežas, atbalstot Valsts robežsardzi. Šobrīd šī mūsu pārstāvniecība ir pastiprināta, ņemot vērā apdraudējuma pieaugumu," viņš norādīja.
Tāpat komandieris ar "diezgan lielu optimismu" skatās uz Ukrainas pretuzbrukumu Zaporižjas apgabalā.
"Izskatās, ka uzbrukums ir ticis cauri pirmajām aizsardzības līnijām. Paredzu, ka Krievijas otrās aizsardzības līnijas būs vājākas (..) Ar zināmu pozitīvu cerību skatos uz šo sektoru," vērtēja Pudāns, piebilstot, ka pēdējie notikumi Krievijā varētu raisīt samulsumu Krievijas bruņotajos spēkos.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas karaspēka ievešanas Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē bija vairākas reizes augstāka nekā iepriekš.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024. gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Pērn Latvijā bija aptuveni 8100 aktīvu zemessargu.
