ĪSUMĀ:
- Rēzeknes bērnudārzs "Varavīksne" pārejai uz mācībām latviešu valodā gatavojies vairākus gadus.
- Rēzeknes 3. pamatskola kā pirmā mazākumtautību skola licencēja programmu un uzsāka mācības valsts valodā piecās klasēs.
- 70% skolēnu pamatskolā mācīsies pēc pamatizglītības programmas, 30% – pēc mazākumtautību izglītības programmas.
- Rēzeknē skolotāji darbu nepamet, bet pilnveido valodu, iet uz kursiem un pie privātskolotājiem.
- Daugavpilī bažu par pāreju uz mācībām latviešu valodā neesot.
- IZM: Valsts valodas centrā visbiežāk saņemtas sūdzības par pedagogu nepietiekamo valsts valodas līmeni Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībās.
Bērnudārzā pārejai gatavojušies vairākus gadus
Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi "Varavīksne" no 1. septembra sāks apmeklēt 111 bērni. Aptuveni 75% nāk no krievvalodīgām un jauktām ģimenēm. Līdz šim te bija divas mācību programmas – mazākumtautību un vispārējā pirmsskolas izglītības programma. Ar 1. septembri mazākumtautību programmas vairs nebūs.
Iestādes vadītāja Nataļja Maksimova stāsta – šai pārejai viņi gatavojušies jau vairākus gadus: "Ar 2019. gada 1. septembri bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbības notiek latviešu valodā. Protams, izņemot krievu valodu un kultūru. Viss pārējais bija latviešu valodā. Līdz ar to arī pēc būtības no 2019. gada mēs esam gatavi pārejai uz latviešu valodu. Bet tas bija tikai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupās. Tagad tas notiek jau no pusotra gada vecuma visiem bērniņiem."
Toreiz trīs vai četri pedagogi, izvērtējot savas iespējas turpināt bērnus mācīt latviešu valodā, aizgāja no darba. Šobrīd "Varavīksnē" visas skolotājas, izņemot vienu, ir latvietes.
Lai arī tas neesot bijis obligāti, kopš 2019. gada arī bērniem no pusotra gada vecuma pedagogi vadīja rotaļnodarbības bilingvāli, taču grūtības viņi neizslēdz: palielināsies skolotājas individuālais darbs ar bērniem, tāpēc ka viņiem vajadzēs palīdzēt un atbalstīt bērnu latviešu valodas apgūšanas procesā. Vairāk strādāts ar mazākumtautību bērniem, lai viņiem palīdzētu apgūt gan valodu, gan programmu.
Kaut arī lielākā daļa skolotāju ir latvietes, viņas labi pārvalda arī krievu valodu.
Paskaidrot bērnam elementāras lietas, kuras viņš neizprot un kad viņš ir stresa situācijā, skolotājas būs spējīgas, pārliecināta ir Maksimova.
Līdz ar Rēzeknes pašvaldības finanšu krīzi, kam sekoja štatu optimizācija, pirmsskolas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmu, tika samazinātas latviešu valodas pedagogu likmes. Katrā vecuma grupā līdz šim tās bija trīs latviešu valodas nodarbības nedēļā. "Protams, būtu labi, ja būtu stundu palielinājums, nevis samazinājums – vispār noņemtas, bet situācija, kāda ir mūsu pilsētā, tāda ir diemžēl," sacīja Maksimova.
Lai bērni varētu arī turpmāk saņemt papildu atbalstu latviešu valodas apguvei, pirmsskolas izglītības iestāde "Varavīksne" ir iesniegusi pašvaldībā apstiprināšanai latviešu valodas interešu izglītības programmu.
Vieglāk sākumskolās, grūtāk pamatskolās
Rēzeknes 3. pamatskola ir mazākumtautību skola. 1. septembrī te mācības sāks 401 skolēns.
"Pagājušajā mācību gadā mēs bijām Rēzeknē inovatori, jo mēs bijām vienīgā mazākumtautību skola, kura nesagaidīja reformu, bet licencēja programmu un piecas klases uzsāka mācības valsts valodā," stāsta pamatskolas direktore Kristīne Ustinova. "Tā bija viena 1. klase, viena 2. klase, viena 3. klase, viena 5. klase un 7. klase. Mēs secinājām gan skolotāju ziņā, gan arī bērnu ziņā, ka
vieglāk gāja sākumskolas klasēm, jo tajās klasēs jau iepriekš mums bija izvēlēta mazākumtautību programma, bet tāds modulis, kur jau, sākot ar 1. klasi, bērni mācījās latviešu valodā un 80% priekšmetu jau bija latviešu valodā.
Un tie praktiski [grūtības] nesajuta."
Grūtāk esot gājis 5. un 7. klasēm. "Tur arī priekšmetu saturs ir savādāks, viņš ir smagāks, tur ir lielāki teksti, bet darba tempam ir jābūt, lai standartu izpildītu. Vēsture, pieņemsim. Tur ir jāizlasa paragrāfi, jāizrunā," stāstīja Ustinova.
Direktore norāda – šogad jau 70% bērnu viņas vadītajā mācību iestādē mācīsies pēc pamatizglītības programmas un tikai 30% pēc mazākumtautību izglītības programmas.
Viņa nenoliedz – skolēniem vismaz sākumā nebūs viegli: "Iedomājieties, tas ir krieviski domājošs, runājošs bērns, un tagad viņam ir pilnīgi jāpāriet uz valsts valodu, kuru viņš zina, bet vienalga līdz galam viņam ir jāsaprot tā fizika, tā bioloģija, ķīmija. Tas ir daudz smagāk, ja tev ir jāmācās ne tavā dzimtajā valodā, kurā tu domā, kurā tu ikdienā runā ģimenē.
Protams, bilingvālā izglītība jau ir daudzus gadus Latvijā, bet tas domāšanas process vienalga ir savādāks."
Kristīne Ustinova norāda, ka daudz kas atkarīgs arī no pašu bērnu motivācijas mācīties, tostarp apmeklēt individuālās konsultācijas: "Mēs gaidām arī no valsts palīdzību, jo viņi ir sarūpējuši, lai skolās būtu pedagogu palīgi, kas vismaz septembri, oktobri ir nodrošināti. Viņi palīdzēs tiem bērniem, kuriem ar valsts valodu ir drusciņ smagāk."
Direktore ir pārliecināta – viņi tiks galā: "Tagad vajag ar to emocionāli sadzīvot, vajag sagatavot vecākus, vajag sagatavot bērnus.
Es domāju, ka skolotāji tīri morāli jau sen tam bija gatavi, ka tā pāreja agrāk vai vēlāk būs."
Viņu skolā neviens pedagogs valodas dēļ nav pametis darbu, tomēr ir daži skolotāji, kuriem zināšanas vēl jāuzlabo. "Es zinu, ka mani skolotāji staigā uz kursiem, kurus piedāvā mums tepat, Rēzeknē, mani skolotāji staigā pie privātskolotājiem. Katrs tiek galā pats, kā viņam ir ērtāk."
Arī Rēzeknes 3. pamatskolas skolēnu vecāki šobrīd vairs neesot negatīvi noskaņoti pret pāreju uz mācībām latviešu valodā. "Vēl gadus trīs četrus atpakaļ es jutu, ka bija ģimenes, kuras ļoti asi uztvēra kaut kādas pārmaiņas. Es pati esmu katrā sapulcē, es pati daudz par to runāju, mēģinu pārliecināt, nomierināt, motivēt un teikt, ka bez tā nu nekā – tu nevarēsi ne mācīties, ne strādāt, ne dzīvot šajā valstī, ja tu nezini valsts valodu," pauda direktore.
Rēzeknes skolas pārejai uz latviešu valodu gatavas
Šobrīd kopumā mazākumtautību programmas Rēzeknes pilsētā īsteno piecas pirmsskolas izglītības iestādes un četras skolas. Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa norāda – reforma nav radījusi grūtības ar pedagogu nodrošinājumu:
"Janvārī tika veikta aptauja par redzējumu, cik pedagogiem ir problēmas. Tie bija apmēram 30 pedagogi.
Uz šodienu tie varētu būt 15 pedagogi, jo pārējie ir apmeklējuši gan kursus, gan privātskolotāju.
Ir iestādes, kas izmanto savus lokālos resursus, proti, latviešu valodas skolotājas apmāca tos savus pedagogus, kas strādā tajā skolā."
15 pedagogi ir apstiprinājuši, ka turpinās uzlabot savas zināšanas, un darbu neplāno pamest. Reforma bijis iemesls pamest darbu tikai vienam pedagogam.
Linda Gevaļa apgalvo – kopumā Rēzeknes skolas pārejai uz mācībām latviešu valodā esot gatavas.
Daugavpils mazākumtautību skolās "labākie pieejamie kadri"
Savukārt Daugavpilī sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba bija jāaiziet vairākiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova skaidroja: "Šoreiz mums palīdzēja tā situācija, lai cik skarbi tas neskan, bērnu skaita samazinājums, kas ļāva arī nedaudz samazināt pedagogu skaitu, un izglītības iestāžu vadītāji, vērtējot pedagogus, kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem vērtēja arī valsts valodas prasmju līmeni. Līdz ar to dažiem skolotājiem tika piedāvāts pāriet par auklītēm, dažas izvēlējās aiziet pensijā, daži ir aizgājuši arī uz [darba] biržu, bet šobrīd tīros skaitļos nevaru pateikt."
Šobrīd Daugavpilī bažu par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolu 1., 4. un 7. klasēs neesot.
"Tur ir nodrošināti vislabākie skolai pieejamie kadri, skolotāji ar vislabākajām valsts valodas prasmēm.
Jautājumu vairāk būs nākamgad un aiznākamgad. Bet skolotāji ļoti cītīgi turpina mācīties – pilnveido gan savas valodas prasmes, gan savas metodiskās prasmes un kompetences," norādīja Isupova. "Šobrīd 18 sākumskolas skolotāji pilnveido metodisko kompetenci pārejai uz vienotu izglītības sistēmu, četrās skolās notiek adaptācijas nometnes 1., 4. un 7. klašu skolēnu atbalstam, kopā 210 bērni, piecas skolas ir pieteikušās projektā "Atbalsts skolēnu individuālo kompetenču attīstībai" līdzekļiem pedagogu palīgiem gandrīz 10 likmēm."
Isupova stāsta – atšķirībā no Rīgas, kur darbu valodas dēļ masveidā pameta pedagogi, Daugavpilī šādas tendences neesot:
"Skolas ir nokomplektētas ar pedagogiem. Mums kopā visās skolās ir vakantas 22 likmes, bet tas tā nav, ka mums trūkst 22 cilvēku – vienā skolā ir dažas stundas, citā skolā ir dažas stundas. Ja kopā visu saliekam, tad divas likmes angļu valodā, viena likme datorzinībās, viena likme latviešu valodā. Situācija pilsētā mums ir stabila un laba."
Ministrija prognozē problēmas
Pretējs viedoklis par situāciju Rēzeknē un Daugavpilī ir Izglītības un zinātnes ministrei Čakšai, kas intervijā Latvijas Radio norādījusi, ka šajās pašvaldībās būs problēmas ar pāreju uz mācībām latviešu valodā: "Visgrūtāk, es teiktu, man tā sajūta ir par Daugavpili un Rēzekni, arī tajā vēlmē izdarīt tos darbus. Te varbūt vairs nav tik daudz stāsts par spēju atrast, bet arī tādu lojalitāti valstij un domāšanu par to, ka mēs tiešām pāriesim uz vienotu skolu un runāsim valsts valodā."
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga stāsta par Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaudēs secināto: "Šajās Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību skolās, ne tikai, protams, bet konkrēti ar šīm pašvaldībām
identificējās gadījumi, kad bija krietni biežāk jāziņo Valsts valodas centram par to, ka dienestam bija bažas, ka pedagogiem nav pietiekams valodas līmenis, lai varētu kvalitatīvi pasniegt mācību priekšmetus."
Reinberga saka, ka ir pašvaldības, kas intensīvi visa gada garumā skolotājiem ir nodrošinājušas kursus un nometnes: "Ir pašvaldības, kuras vienkārši piesedz situāciju, sakot, ka viņi ir gatavi, bet kopā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu mēs redzam, ka tā absolūti nav. Tas, ko arī mums ziņo nozarē strādājošie, ka nereti tie pedagogi, kuri jau ļoti labi runā latviešu valodā, ir tie, kuri biežāk dodas nostiprināt savas valodu zināšanas, nekā tie, kuriem ir fundamentālas problēmas."
Izglītības kvalitātes valsts dienests turpinās pārbaudīt pedagogu reālo latviešu valodas zināšanu līmeni, tostarp arī Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībās.
Lai nodrošinātu sekmīgāku pāreju uz mācībām valsts valodā, nākamnedēļ valdībā plāno apstiprināt finansējumu skolotāju palīgiem un pagarinātajām grupām padziļinātai valodas apguvei. Tāpat izveidota mentoru atbalsta grupa, kas sniegs konsultācijas skolām par efektīvu komunikāciju ar vecākiem, pedagogu sadarbību un profesionālo izaugsmi.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
