Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments atbalstīja Dabas atjaunošanas regulas mīkstinātu versiju. Par to iestājās dabas aizsardzības organizācijas un zinātnieki, bet pret bija lielākā daļa lauksaimniecības nozares organizāciju.
"Zemnieku saeima", Mežu īpašnieku biedrība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un vēl citas 14 organizācijas apgalvoja, ka regula dotu "bezprecedenta triecienu ekonomikai, pārtikas drošībai un lauku apdzīvotībai".
Regulas projektā bija pausta apņemšanās juridiski aizsargāt vismaz 30% Eiropas Savienības zemes un jūras teritorijas. Dienu pirms Eiroparlamenta balsojuma "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre LTV "Panorāmā" maldināja, ka tur nāktos apturēt jebkādu ražošanu:
"Tas nozīmē 30% no Latvijas teritorijas izņemt ārā no ražošanas."
Tā nav taisnība, jo regulas projektā paredzētā stingrā saimnieciskās darbības ierobežošana attiektos tikai uz trešdaļu no šīm aizsargājamajām zemēm.
Ierobežojumi būtu, piemēram, dabas liegumos vai rezervātos. Savukārt pārējā daļā varētu notikt sabalansēta saimnieciskā darbība.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja:
"Un tad 20% tās būtu teritorijas, kur mērķis ir dabas aizsardzība, bet kur notiek sabalansēta apsaimniekošana. Tas būtu tā kā mums dabas parki. Tas, ka ir dabas parks, nenozīmē, ka nevar apstrādāt zemi. Tur, kur nav iekopts, notiek lauku apsaimniekošana, bet saudzīgāk. Piemēram, ap mežiem, kur aizliegtas kailcirtes. Tas nenozīmē, ka tur nenotiek izlases cirtes vai kopšanas cirtes."
Projekts arī paredzēja atjaunošanas pasākumus 70% organisko augšņu, kas ir lauksaimnieciski izmantoti nosusināti kūdrāji. Vēstulē Eiroparlamentam lauksaimnieku organizācijas pauda, ka organiskās augsnes veido aptuveni pusi Latvijas lauksaimniecības zemju un tādēļ "vismaz puse no lauksaimniecības platībām būtu izslēgta no pārtikas ražošanas". Tas ir pretrunā ar Zemkopības ministrijas datiem.
Latvijā organiskās augsnes ir nevis puse, bet tikai 7% no visām lauksaimniecības zemēm. Turklāt atjaunošanas darbi nebūtu jāveic visās.
Dzelzkalēja-Burmistre "Panorāmā" arī lēsa, ka regula liktu pusi šo organisko augšņu pārvērst purvos:
"Atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu – tas nozīmē neremontēt vairs meliorācijas sistēmas, nojaukt meliorācijas sistēmas. Šeit ir, piemēram, lauki, kur šobrīd tiek iegūta raža, nu un kas tad, kad meliorācijas sistēmu noņem nost? Tad tur ir purvs."
Tā nav taisnība. Atjaunojot hidroloģisko režīmu, var veidot ne tikai purvus, bet arī, piemēram, dažādus zālājus.
Tāpat aplams ir vēstulē teiktais, ka atjaunotajās platībās vairs nevarētu ražot pārtiku.
"Ja zemnieki ar pārtikas ražošanu saprot tikai to, ka tiek veidotas aramzemes un pārtikas ražošana esot tikai labības audzēšana, tad tas ir viens stāsts. Ja zemnieki pie pārtikas ražošanas pieskaita arī lopkopību, tad tas ir nepatiesi. Runa ir par susinātajām, meliorētajām platībām, kur, ja tā ļoti burtiski runā, ir jāiesēj un jāaudzē zāle, bet tas jau nenozīmē, ka tur nevar ganīt lopus," skaidroja Strode.
Regulas projektā bija piedāvātas arī citas alternatīvas, piemēram, audzēt dažādas ogas.
Uz lūgumu komentēt savu apgalvojumu Dzelzkalēja-Burmistre atbildēja, ka "ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un tirgus realitātes", teritorijas, viņasprāt, faktiski tiktu izņemtas no ražošanas.
Līdzīgi maldi par Dabas atjaunošanas regulu izskanēja arī ārzemēs. Rezultātā pirms Eiroparlamenta balsojuma daļa stingrāko prasību gan par aizsargātajām teritorijām, gan organisko augšņu atjaunošanu no tās tika izņemta. Tālāk parlaments sāka sarunas ar Eiropas Padomi par tiesību akta galīgo redakciju.
Secinājums: lauksaimnieku organizāciju argumenti balstās uz nepatiesiem datiem.
