Līdz šim "Pasažieru vilciena" padomē bija Sandis Šteins, kurš ir padomes priekšsēdētājs, kā arī Inta Liepa un Imants Paeglītis.
Atkāpjas no amatiem
Skaidrojot lēmumu par amatu atstāšanu, "Pasažieru vilciena" paziņojumā medijiem Šteins norādīja uz krīzi saistībā ar jaunajiem elektrovilcieniem. Viņaprāt, atbildība par šīs krīzes pārvarēšanu sniedzas pāri "Pasažieru vilciena" padomes pilnvarām: "Sākot ar ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru – elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, un turpinot ar nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem."
Viņš norādīja, ka tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija.
"Pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem netika piešķirts finansējums ritošā sastāva atjaunošanai, līdz ar to krīzes apstākļos kļūst neiespējami aizstāt defektīvos vilcienus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu funkciju izpildi noteiktajā apjomā. Ievērojama daļa – gandrīz puse – no ritošā sastāva ir joprojām gandrīz 50 gadus veca," norādīja Šteins.
"Pasažieru vilciena" padomes locekļi uzskata, ka "Škoda Vagonka" jauno elektrovilcienu defektu radītās krīzes sekas un neērtības pasažieriem var novērst, vienīgi sadarbojoties Satiksmes ministrijai, valsts AS "Latvijas dzelzceļš", Autotransporta direkcijai, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, skaidri sadalot atbildības un godprātīgi veicot tām uzticētās funkcijas.
"Šādas sadarbības koordinēšana krīzes seku mazināšanai un novēršanai ir ārpus padomes pilnvaru tvēruma, un ar tiem instrumentiem, kas ir padomes rīcībā, krīzes seku mazināšana un novēršana nav iespējama, tādēļ atkāpjamies no padomes locekļu amatiem," paziņojumā norādīja Šteins.
"Pasažieru vilciens" esot bijuši vieniem no labākajiem rādītājiem Eiropā precizitātē līdz brīdim, kad atnākuši jaunie elektrovilcieni.
"Pie tā, ka uzņēmums strādā un dara visu labu, bet pretī saņem tehniku, kura vienkārši nestrādā, tad ir jāsāk meklēt, kur tie iemesli.
Kāpēc sertifikācijas iestāde ļāva tādus likt uz sliedēm? Kāpēc mums ir jāpielāgojas peroniem, kuri ir nepareizā augstumā, kāpēc tie nav uzbūvēti jau līdz šim? Kāpēc elektrotīklos notiek intensīvi remonti, ka mums ir jābrauc tikai pa vienu sliedi, vai arī traucē satiksmi? Tur savācas vesela virkne ar lietām kopā, par kurām varam tikai informēt, bet nevaram nekā no savas puses ietekmēt," Latvijas Radio sacīja Šteins.
Sola auditu un jaunu konkursu
Tikmēr ministrs Briškens sociālajā tīklā "X" solīja pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno vilcienu iepirkumu procesu, tostarp tehniskās specifikācijas sagatavošanu, vilcienu pieņemšanu, ekspluatācijas uzsākšanu un iesaistīto personu atbildības.
Izvērtēt atbildību par vilcienu masveida kavēšanos rosinājusi arī premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Viņas ieskatā jāmeklē arī risinājumi, turklāt nav attaisnojuma tam, ka atbildīgās iestādes tā arī nav radušas risinājumu par alternatīvām pasažieriem, ja vilcieni atkal nedarbojas.
Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" apstiprināja, ka tiks skatīts gan "Latvijas dzelzceļa", gan "Autotransporta direkcijas", gan Satiksmes ministrijas sadarbības pastiprināšanas modelis. Gaidāms, ka ceturtdien, 25. janvārī, tiks iecelti pagaidu padomes locekļi, bet tuvākajā laikā izsludināts konkurss uz "Pasažieru vilciena" padomes amata vietām.
Atkāpšanos vērtē kā loģisku soli
Vērtējot visu radušos situāciju, biedrības "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa norāda, ka "Delna" novērtē padomes atkāpšanos, jo visa sabiedrība ir vērojusi, kā krīze ar katru dienu arvien vairāk pieņemas spēkā, nevis atrisinās. Turklāt esot jāpieņem daudz nopietnāki soļi situācijas risināšanā, jo radusies krīze ir ātri jāatrisina.
"Padomes atkāpšanās, protams, ir kā tāds nozīmīgs solis, lai gan atzītu savu atbildību, gan arī dotu iespēju jauniem spēkiem pieķerties krīzes risināšanā. Jāatzīst gan, ka īsti nav skaidrs, vai padome pati atkāpās, vai tā tika atlaista. Protams, izskatās, ka padomei bija izdevīgi pašiem ātri atkāpties, nevis tikt atlaistiem. Padome ir tā, kas uzrauga visu uzņēmuma darbību, galvenokārt, protams, sadarbojoties ar valdi, un tad šim līmenim ir daudz praktiskāk jāstrādā pie krīzes risināšanas. Šajā gadījumā padome ir tā, kas aizstāv akciju turētāju jeb valsts intereses, tad Satiksmes ministrijas uzdevums ir atrast tādu padomi, kura ir gatava risināt esošo krīzi un problēmas," sacīja Tauriņa.
Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs norādīja, ka esot tikai loģiski, ka padome ir atstājusi amatus. Uzņēmums ir krīzes situācijā, kur padomes loma parasti esot netraucēt vadībai un valdei to risināt, bet atbalstīt, lai no krīzes ātrāk izkļūtu. Šādā situācijā tiešai ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbību nevajadzētu būt.
"Tas, ko noteikti nevarētu pieļaut, ka padome, kas tiks ielikta kā pagaidu padome, piemēram, atlaiž visu valdi. Manuprāt, tā loģiskā secība būtu tāda, ka tiek novērsta šī krīze, iedzīvotāji saņem kvalitatīvu pakalpojumu, pēc tam mēs vērtējam iesaistīto atbildību, tajā skaitā valdes atbildību. Un tad attiecīgi izvērtē, pieņem lēmumus un secina, ko varēja darīt citādāk, īpaši attiecībā uz komunikāciju ar iesaistītajām pusēm un uz to vai šie riski, kas ir materializējušies – vai tos varēja paredzēt, vai arī gluži otrādāk," sacīja Grafs.
KONTEKSTS:
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās, bet pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem sāka 2023. gada 15. decembrī.
Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte. Nedienas un jauno vilcienu reisu atcelšana turpinājusies arī pēc tam.
Turklāt jaunajos vilcienos nav velonovietņu, kuru ierīkošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
