ĪSUMĀ:
- No nākamā gada plānota Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reforma.
- Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tiks pārdēvēta par Bērnu aizsardzības centru, mainīsies darbības forma.
- Ieviesīs starpinstitucionālo programmu "Bērna māja", kas paredz palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem.
- Lielai daļai bērnu ar varmāku jāsadzīvo, jo vardarbība notiek ģimenē.
- 80% varmāku paši cietuši no vardarbības ģimenē.
Bērnu aizsardzības sistēmas reforma paredz VBTAI no nākamā gada pārdēvēt par Bērnu aizsardzības centru, kā arī ieviest "Bērna māju", kas paredz visu nepieciešamo palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem sniegt vienuviet.
Papildus nosaukuma maiņai VBTAI mainīsies arī darbības forma. Iestādei galvenokārt būs jāstrādā pie sistēmas sinhronizēšanas – jāraugās, lai iesaistītās iestādes, piemēram, skolas, veselības aprūpes iestādes, sociālie dienesti un citas, darbojas saskaņoti un notiek informācijas apmaiņa. Plānots arī mazināt uzraudzības un kontroles funkciju.
Par to gan bažīgs ir tiesībsargs, kurš iepriekš publiski izteicies par risku,
ka bērnu tiesību joma varētu palikt bez uzraudzības un kontrolējošās iestādes.
Jāpanāk agrīna iejaukšanās, nevis cīņa ar sekām
Nozarē uzsver, ka šobrīd lielākā problēma ir tā, ka sistēmā trūkst sazobes, Latvijas Radio skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.
"Atgriezeniskā saite noslēdz šo apli, kad mēs saņemam atbildi, kas ar to bērnu, par ko mēs esam ziņojuši, kas tālāk ir noticis, kur viņš ir palicis, vai viņš ir drošībā. Jo mēs iesākam, iniciējam šo institucionālo rīcību kaskādi. Un tad ir – klausies, vai tu esi dzirdējis, kas ar viņu tālāk notiek? Nē, neko nezinu," sacīja Bārzdiņa.
Informācijas apriti kā galveno problēmu minēja arī bērnu tiesību aizsardzības centrā "Dardedze". Centra komunikācijas vadītāja Anda Avena pastāstīja, ka
speciālistiem, piemēram, jaunajiem ārstiem un pirmsskolu pedagogiem, trūkst zināšanu par vardarbību, kā arī nereti nav skaidrības par pazīmēm, kas norāda uz iespējamu vardarbību, īpaši agrīnā stadijā.
Avena arī uzsvēra, ka bērnu aizsardzības sistēmas reformā galvenokārt jāpanāk, lai nenotiek cīņa ar sekām, bet iejaukšanās notiek jau ātrāk:
"Ārsts varētu ziņot sociālajam dienestam. Šobrīd likumdošanā šādas normas nav. Ir likums, ka jāziņo policijai, bet, mūsuprāt, tas ir jau daudz par vēlu, tad mēs tiešām cīnāmies ar sekām."
Pēc kavēšanās darbību sāks "Bērna māja"
Starpinstitucionālā programma "Bērna māja" paredz visu nepieciešamo palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem sniegt vienuviet. Tā veidota ar mērķi novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā, norādījusi premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Tā piedāvā "viena kontaktpunkta" pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piemēram, policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors," skaidroja Siliņa.
Sākotnējie plāni paredzēja "Bērna mājas" ieviešanu jau pirms pāris gadiem, jo projekta izmēģinājuma periods sākts jau 2017. gadā, tomēr projekts savulaik dažādu birokrātisku procedūru dēļ atlikts.
Arī VBTAI vadītāja Gunita Kovaļevska Latvijas Radio norādīja, ka problēmas bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā rada tas, ka vardarbība pret bērnu ir jāpierāda. "Piemēram, seksuālā vardarbībā cietušu bērnu nopratina vairākas reizes,
jo darbs pirmajā reizē nav izdarīts pietiekami precīzi, un tad bērns ir spiests atkal un atkal iet cauri šai pieredzei.
Sistēmā ir tiešām neskaitāmas problēmas, kļūdas, neuzmanības un tamlīdzīgi," norādīja Kovaļevska.
"Bērna māja" nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem – saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālām vajadzībām, kā arī ārsta apskates un medicīniskās ekspertīzes, nodrošinās konsultatīvu atbalstu cietušā bērna ģimenei, tiks organizētas starpinstitūciju tikšanās, lai cietušajam bērnam nodrošinātu atbalstu.
Paredzēts, ka "Bērna māja" atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās. "Bērna mājas" (Barnahus) nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šāda datos balstīta starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu.
Apburtais loks, kas jāpārrauj
Vardarbība pret bērniem izplatīta gan ģimenēs, gan citviet. Lielai daļai bērnu ar varmākām ir jāsadzīvo, jo lielākajā daļā gadījumu vardarbīgi pret bērniem ir vecāki, Latvijas Radio norādīja Kovaļevska.
"Tas, ar ko mūsu kolēģi, arī mani darbinieki, ikdienā saskaras, ir tas, ka mēs nedzirdam. Mēs nereti varam nesadzirdēt. Nevis tāpēc, ka negribam, bet mums ir daudz citu lietu, ko darīt, mums ir daudz dažādu problēmu, ko risināt. Tad nereti pašu bērnu dzirdēt – tas kaut kur paliek maliņā. Jo, ja tajā vienā reizē mēs bērnu neuzklausām, otro reizi viņš pie mums nenāks," sacīja Kovaļevska.
Viņa pauda, ka vardarbība pret bērniem ir samērā izplatīta gan ģimenēs, gan skolās, un arvien biežāk dzirdami stāsti par vardarbības gadījumiem.
"Ir arī dažādas statistikas, kas parāda problēmu, ka kaut kur visā aizsardzības sistēmā ir caurumi un lielai daļai bērnu diemžēl ar varmākām ir jāsadzīvo. Turklāt lielākajā daļā gadījumu vardarbīgi pret saviem bērniem ir tieši vecāki. Un tas tālāk rada citus riskus," norādīja Kovaļevska.
"Pirmkārt, tās ir izpostītas bērnības, kas var rezultēties, piemēram, ar izkrišanu no sabiedrības, kas jau ir noticis ar 30 000 Latvijas jauniešu. Vēlāk nereti tas nozīmē arī izpostītas citu dzīves."
Kā pastāstīja Kovaļevska, statistika liecina, ka 80% varmāku paši cieš no vardarbības ģimenē. Tātad tas ir tāds apburtais loks, kas ir jāpārrauj.
No izglītības sistēmas izkritusi "vesela pilsēta"
Šodien Saeimā Latvijā uzsāktās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros norisinājās konference "Investīcija bērnos šodien – labklājīga sabiedrība nākotnē".
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") pauda, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie bērnu un ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveides atbilstoši mūsdienu pieprasījumam – iecerēts mainīt akcentus no uzraudzības uz atbalsta sniegšanu, izglītošanu un konsultēšanu.
"Mums ir jāspēj paraudzīties vēl plašāk un rīkoties, lai strauji un apņēmīgi uzmeklētu, uzrunātu un atbalstītu tos 30 000 bērnus un jauniešus, kas ir izkrituši no izglītības sistēmas un šobrīd nestrādā, nemācās un, iespējams, vispār neiesaistās sabiedrības dzīvē. 30 000 – tā ir vesela pilsēta," sacīja Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka "Latvijai ir vajadzīgs katrs viens no šiem bērniem un jauniešiem".
Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība), uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja lielo Latvijas bērnu skaitu, kas cieš no vardarbības ģimenē – vietā, kas viņiem ir visvajadzīgākā. Bērziņš uzsvēra, ka vardarbībā cietušais bērns, ja viņam nepalīdzēs, nesīs savu rētu līdzi savā dzīvē un ģimenē, tāpēc jo īpaša nozīme, lai ar bērnu strādātu ne vien profesionāļi, bet arī cilvēki, kuriem savs darbs patīk, un viņi darbā ir jāatbalsta gan materiāli, gan cilvēciski.
