Panorāma

Panorāma

Panorāma

Sola labot ar māju-kuģi saistītos robus likumdošanā

Nav skaidrības par «Bērna mājas» nākotni

Nav skaidrības par «Bērna mājas» nākotni

Seksuālās vardarbības gadījumos pret bērniem viņu liecībām ir īpaši liela nozīme, un to iegūšanai nepieciešama īpaša, saudzīga pieeja, ko daudzviet Eiropā īsteno speciālos centros – Bērna mājā. Tomēr pēc pusgada izmēģinājuma perioda pagaidām nav skaidrs, kad tā būs pieejama arī bērniem Latvijā.  

Seksuālā vardarbība pret bērniem notiek bez lieciniekiem un mūsdienās arī lielākoties bez miesas bojājumiem. Turklāt, kā liecina policijas dati, vairumā gadījumu pāridarītājs upurim ir pazīstams, kas liek kaunēties un baidīties stāstīt par notikušo.  

Šobrīd nopratināšanas laikā saudzīgu attieksmi pret dzimumnoziegumos cietušiem bērniem nenodrošina un viņus pat traumē atkārtoti. Uz to iepriekš sabiedrības uzmanību vērsa tiesībsargs. Pēc viņa paziņojumiem pērn “Centrā Dardedze” nolēma pusgadu izmēģināt jaunu saudzīgāku pieeju liecību iegūšanā un tam izveidot īpašu Bērna māju.

Svarīgākie principi ir jau tā cietušo bērnu nepakļaut stresam, ko rada policijas iecirkņa vai tiesas apmeklējums, jautājumus uzdot savlaicīgi un tikai vienreiz, kā arī nopratināšanu atstāt īpaši apmācīta psihologa ziņā.

Nopratināšanu, ko psihologs veic bērnam piemērotā telpā, videokonferencē klausās citi izmeklēšanā iesaistītie, piemēram, policists un advokāts. Pārtraukumos psihologam var norādīt uz jautājumiem, kurus vēl svarīgi noskaidrot.

Pilotprojekts iezīmēja problēmas

Lai gan Bērnu māja jau darbojas daudzās Eiropas valstīs, kad tā sāks pastāvīgi darboties Latvijā, vēl nav zināms. Pēc pusgadu garā izmēģinājuma perioda iezīmējušās daudzas problēmas, atzīst projektu koordinējošā Labklājības ministrija.

“Mums ir jāpārskata lietas, lai nepastāvētu tiesiski šķēršļi, kas vienam speciālistam ierobežo iespējās sadarboties ar otru un savlaicīgi dalīties ar informāciju,” skaidroja ministrijas pārstāvis Lauris Neikens.

Piemēram, sociālais darbinieks par bērnu un ģimeni informāciju, iespējams, uzkrājis gadiem. Tomēr ar to nav iespējams dalīties starpinstitūciju sanāksmēs pirms nopratināšanas. To liedz izmeklēšanas noslēpuma princips. Sociālais darbinieks arī nevar piedalīties nopratināšanā. Tāpat pašreiz nopratināšanā nevar piedalīties  aizstāvības advokāts.

“Var sanākt tā, ka bērns ir jāpratina vēlreiz, kad lieta ir aizgājusi līdz tiesai. Tas ir tas, no kā mēs tiešām gribētu izvairīties,” uzsvēra Bērna mājas projekta vadītāja Laura Ceļmale.

“Viņam vienmēr jāatgriežas tajā traumatiskajā pieredzē, bet mums taču katram ir tiesības tikt pāri kaut kam tik briesmīgam savā dzīvē,” piebilda Bērna mājas psiholoģe Inese Sadauska.

“No izmeklēšanas viedokļa, ne tikai no bērna viedokļa, katru reizi, kad cilvēks atceras kādu notikumu, atmiņā mainās kādas nianses,” skaidroja Sadauska.

Prokurori atturīgi

To, ka nevajadzētu pieļaut nopratināšanu tiesā, kur iespējamas agresīvas aizsardzības intervijas, iepriekš Latvijas Televīzijai uzsvēra arī Bērna mājas idejas tēvs, Islandes Bērnu aizsardzības aģentūras ģenerāldirektors Bragi Gudrandsons. Visas projektā iesaistītās puses gan tam nepiekrīt.

Prokurore Lada Bogojavļenska norādīja, ka “mums ir jāievēro mūsu valsts likumi un, protams, bērna intereses, nevienu projektu nevar pārņemt “copy - paste” formātā, tas ir jāadaptē valstī”.

“Sakarā ar jautājumu “vai normu, kas to ierobežo, varētu arī pārskatīt”, uzskatu, ka tas īpaši nav vajadzīgs, jo nav izslēgta iespēja atkārtoti nopratināt bērnu tiesā īpaši nepieciešamos gadījumos, bet, protams, ievērojot bērna drošību un labākās intereses, varbūt ar videokonferences starpniecību,” sacīja prokurore.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) gan sola, ka uzstās uz aizstāvības iespējām piedalīties nopratināšanā.  “Ja mēs tiešām gribam rūpēties par bērna interesēm, tad ir jābūt šai aizstāvībai,” sacīja ministrs.

Tomēr, kā stāsta “Dardedzē”, atturīgi pret dalību nopratināšanā izturas arī paši prokurori.

“Ja prokurors līdz šim tikai uzraudzīja izmeklētāju, tad pamudināt viņu arī atbraukt un piedalīties nopratināšanā, jo tas viņam pašam varētu būt palīdzoši, ir grūti. Mēs redzam, ka ir [attieksme] – “Nu kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāds man būs no tā labums?”. Tad tas mūsu karodziņš, ka varbūt jums sākumā nebūs labums, bet tas labums būs cietušajam bērnam, viņš tā kā maziņš izskatās,” sacīja Bērna mājas projekta vadītāja Laura Ceļmale.

Prokurore šo jautājumu nekomentēja, vien piebilda, ka likumā prokurora piedalīšanās nopratināšanā nav noteikta.  

Turpinās diskusijas par finansējumu projektam

Kā atzina Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Arnis Jurševics, diskusijas par šiem jautājumiem varētu būt asas un sarežģītas.

Finansējums šogad pieejams, lai turpinātu Bērna mājas projektu izmēģinājuma režīmā. Par pastāvīgiem līdzekļiem Labklājības ministrijai vēl jāturpina pārrunas ar Finanšu ministriju. Taču, kamēr pārrunas notiek, ne visi bērni saņem saudzīgu pratināšanu. Sešos Bērna mājas izmēģinājuma mēnešos tur nopratināti 22 bērni.

Tomēr pēc policijas datiem pērn pirmajā pusgadā no seksuālās vardarbības dažādās formās cietuši 77 bērni.

Gan Labklājības, gan Iekšlietu, gan Tieslietu ministrija uzsvēra projekta nozīmi. Tomēr “Centrs Dardedze” cer, ka panāktajos kompromisos nepazudīs bērnu labākās intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti