Prasību par obligātu valodas eksāmena nokārtošanu šiem Krievijas pilsoņiem pieņēma pērn rudenī, jau kopš aprīļa bija iespēja kārtot latviešu valodas pārbaudi, kas aptuveni 25 000 cilvēku nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Tie, kas eksāmenu neizturēja, varēja mēģināt vēlreiz, un eksāmens bija jānokārto līdz 1. septembrim. Taču pārbaudei līdz šim reģistrējušies ap 11–12 tūkstošiem cilvēku, daļa eksāmenu mēģināja kārtot atkārtoti.
Tagad valdība nolēma, ka tomēr jāgroza Imigrācijas likums, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek. Gala lēmums ir Saeimas deputātu rokās.
Komentējot situāciju, prezidents atgādināja, ka prasību par valodas pārbaudēm pieņēma pirms vēlēšanām.
"Likums pieņemts pirms vēlēšanām, tas ir brīdis, kad deputāti un politiķi kļūst ļoti drosmīgi un asi," norādīja prezidents.
Bet tas, ka ir problemātika likuma izpildē, bija skaidrs jau pavasarī, bet "vakar, 22. augustā, kad ir 9 dienas līdz termiņam, mēs tikai nonākam pie tā, ka ir diskusija, ko darīt", sacīja prezidents.
Viņš sacīja, ka tas ir "slikts signāls no tiesiskuma viedokļa, nevar tik ilgi vilkt un tad pēdējā brīdī kaut ko pa galvu, pa kaklu mēģināt risināt".
"Tai pašā laikā šī situācija tiek izmantota mītu radīšanai, piemēram, par masu deportēšanu, ka jau ir vagoni un vedīs līdz robežai. Tā nav taisnība!" norādīja Rinkēvičs.
Pēc viņa teiktā, "situācija nonākusi līdz tam, ka laba risinājuma vairs nav".
Viņš arī kritizēja, ka bija maz diskusiju un aicinājumu tam lielajam Krievijas pilsoņu skaitam pieteikties, izrādīt attieksmi, iemācīties valodu, arī ja ar pirmo reizi nesanāktu nokārtot eksāmenu.
Turklāt mēs "īsti nezinām, cik mums vispār Krievijas pilsoņu ir Latvijā", jo daļa, iespējams, valsti ir pametusi, un to varēs saprast septembra vidū.
Tagad valdība ir vienojusies dot papildu laiku Krievijas pilsoņiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu, bet par to vēl ir jālemj Saeimai, un tur vēl notiks diskusija, kura, "iedomājos, būs skarba", un nav zināms, kāds būs rezultāts.
Taču arī vienkārši neko nedarīt, pēc būtības saprotot, ka likuma izpilde ir apgrūtināta no 1. septembra, no praktiskā viedokļa mēs nevaram, un arī pēdējā mirklī grozīt likumu nozīmē radīt viļņošanos sabiedrībā, jo vieni teiks, ka valsts nespēj kaut ko izdarīt, un tas arī nav pareizs signāls, skaidroja prezidents.
"Problēma ir liela, samilzusi, laba risinājuma vairs nebūs. Diemžēl gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Redzēsim, kāds būs risinājums likumdevējam," sacīja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
