Lemberga faktors – koalīcijas līgumā varētu aizliegt Saeimā neievēlētu personu ietekmi

Koalīcijas veidošanas kontekstā ik pa brīdim ieskanas jautājums par bijušā Ventspils mēra, ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmi uz valdības darbu, tajā pēc ilgāka pārtraukuma, iespējams, atgriežoties Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Tās tagadējā vadība bažas saistībā ar Lemberga faktoru noraida, savukārt potenciālie valdības veidotāji koalīcijas līgumā varētu fiksēt Saeimā neievēlētu personu ietekmes izslēgšanu uz lēmumu pieņemšanu.

Pēc prezidenta vēlēšanām cita retorika

Lemberga vārdu bieži pieminēja pērn gan pirms, gan pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Pirms tām "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nepiedalīsies debatēs kopā ar Lembergu, savukārt pēc vēlēšanām Lemberga faktors "Jaunajai Vienotībai" kļuva par ieganstu nerunāt ar 14. Saeimas vēlēšanās otru labāko rezultātu ieguvušo ZZS par dalību valdībā. "Jaunā Vienotība" toreiz pamatoja, ka ar ZZS nesadarbosies, kamēr tā publiski nenorobežosies no Aivara Lemberga, pret kuru kopš 2019. gada ir spēkā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktās sankcijas saistībā ar korupcijas riskiem. Vienlaikus Kariņš uzstāja, ka koalīcijas sadarbības padomes sēdēs var piedalīties tikai Saeimā ievēlētas personas.

Kopš Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās Edgaru Rinkēviču valsts pirmās amatpersonas amatā ievēlēja ar ZZS un "Progresīvo" balsīm, retorika ZZS virzienā ir mainījusies.

Tieši šos abus politiskos spēkus kā nākamās valdības kodolu kopā ar "Jauno Vienotību" nosauca arī tās premjera amata pretendente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

Par Lemberga ietekmes atjaunošanu pašlaik brīdina "Apvienotā saraksta" politiķi, piemēram, Māris Kučinskis, kurš pērn to izmantoja kā argumentu, pārtraucot sadarbību ar ZZS.

Lembergs joprojām parakstās kā ZZS premjera amata kandidāts

Latvijas Radio papildu uzmanību Lemberga lomas aspektam pievērsa viņš pats. Politiķis sagatavojis iebildumu vēstuli par žurnālistu diskusijā raidījumā "Krustpunktā" izskanējušo saistībā ar ZZS līdzatbildību par situāciju izglītības jomā. 

Šo vēstuli Lembergs parakstījis kā ZZS premjera amata kandidāts.

Partiju apvienība no Ventspils mēra amata atbrīvoto Lembergu par premjera amata kandidātu izvirzīja pērnvasar, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām.

Valainis: Lembergs ZZS valdēs nav

ZZS viens no līderiem, Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Viktors Valainis uz jautājumu par Lemberga lomu uz ZZS lēmumiem trešdien sarunā ar Latvijas Radio atkārtoja, ka risku Lemberga dēļ nav un partiju apvienība ievēro "Jaunās Vienotības" noteiktos politiskos principus, un ZZS pašlaik runā par dalību "Jaunās Vienotības" vadītā valdībā, uz premjera amatu nepretendē.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis
00:00 / 00:59
Lejuplādēt

"Situācija absolūti nav mainījusies. Politikas procesā piedalās tās personas, kuras ieguvušas vēlētāju atbalstu. Tādi ir šie jaunie politikas standarti, ko ieviesa "Jaunā Vienotība", mēs aicinām arī citus politiskos spēkus tos ievērot un arī paši apņemamies tos ievērot," norādīja Valainis.

Viņš uzsvēra, ka ZZS lēmumus pieņem valdes un frakcijas institūcijās.

"Savukārt Aivars Lembergs ir partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, viņš ir Ventspils domes deputāts, viņam ir sava partijas institūcija, mums savas. Mūsu valdēs viņa nav. Šie jautājumi ir jau vairākas reizes izrunāti, un neredzam nekādu pamatu pie tiem atgriezties. Es domāju, ka ikviens politikā darbojies cilvēks tam piekritīs, ka,

ja būtu kādi riski, tad mēs šodien pie šī galda nesēdētu, runājot par nākamo valdību,"

akcentēja Valainis.

Sadarbosies tikai ar vēlētām amatpersonām

"Jaunās Vienotības" pārstāvji, kuri pauduši gatavību uzņemties jaunās koalīcijas veidošanas sarunas, uz šo aspektu raugās piesardzīgāk. Premjera amatam izraudzītā labklājības ministre Siliņa intervijā "Delfi TV" paudusi cerību, ka partiju finansējums no valsts budžeta mazinājis Lemberga ietekmi ZZS, un kopumā viņa koalīcijā no ZZS sagaidot "no Aivara Lemberga neatkarīgu darbu".

Rakstiskā saziņā ar Latvijas Radio Siliņa piebilda, ka tas būšot arī koalīcijas līguma jautājums par ārējas, Saeimā neievēlētu personu ietekmes izslēgšanu.

"Jaunās Vienotības" pārstāvis Edmunds Jurēvics
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

Viņas pausto papildināja "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics: 

""Jaunās Vienotības" attieksme pret šo personu nav mainījusies un nemainīsies. Ja Evika Siliņa kļūs par premjeri, viņa sadarbosies tikai ar cilvēkiem, kuriem dots vēlētāju mandāts, kuri ir ievēlēti parlamentā.

Nekādas sarunas ar aizkulišu spēlētājiem, tajā skaitā ar, iespējams, jūsu minēto personu [Lembergu] netiks veiktas. Arī iepriekšējā valdībā pie koalīcijas galda sēž tikai tie, kurus Saeimā ievēlējuši cilvēki. Evika Siliņa arī publiski ir teikusi, ka, ja redzēsim kāda partnera neleģitīmas vēlmes nedemokrātiskā veidā ietekmēt procesus no cilvēkiem ārpus parlamenta, mēs to netolerēsim."

Prezidents: Principam jābūt dzelžainam

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 23. augustā, žurnālistiem norādīja – princips, ka lēmumu pieņemšanā piedalās tikai un vienīgi vēlētas un Saeimas ieceltas personas, ir būtisks. Uzstādījumam, ka šis princips tiek dzelžaini īstenots, būtu jāattiecas gan uz valdības veidotāju – nākamo premjeru, gan uz pārējiem koalīcijas partneriem, tostarp arī ZZS, ja tā būs valdībā.

Uz jautājumu, kā to varēs izkontrolēt, prezidents uzsvēra: "Partijas skatīsies viena uz otru pastiprināti, opozīcija un mediji skatīsies, kas notiek valdībā. Šiem principiem jābūt dzelžainiem."

Jāatgādina, ka trešdienas pēcpusdienā pēc Valsts prezidenta aicinājuma pirmo reizi saistībā ar jaunās koalīcijas izveidi pie viena galda sēdīsies piecu politisko spēku pārstāvji. Iespējams, šajā sarunā pieminēs arī šo tematu.

Vai ZZS valdībā būtu bumba ar laika degli?

Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore politoloģe Iveta Kažoka sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka tas, vai ZZS un Lemberga faktors kļūs par bumbu ar laika degli zem nākamās koalīcijas, būs atkarīgs no tā, cik plaša ir šī koalīcija.

Iespējama Lemberga ietekme būtu lielāka, ja koalīcijā būs 3 partijas, jo tad jebkura partija var bloķēt jebkuru lēmumu, un, ja ZZS pakļautos Lemberga ietekmei, tad viņa ietekmē varētu bloķēt jebkuru lēmumu. Savukārt, ja koalīcijā būtu vairāk partiju, tas nebūtu tik vienkārši, ja pārējām partijām arī bez ZZS būtu 51 no 100 Saeimas deputātu balsīm.  

KONTEKSTS:

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.

Valsts prezidents šonedēļ ir sācis politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Pagaidām joprojām nav skaidrības, kuri politiskie spēki varētu veidot koalīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti