"Mums vienmēr ir izvēle: aizmirst vai tomēr saglabāt tradīcijas, priekšmetus un atmiņas par tiem" – uzsvēra Sofija Mole, kas sadarbībā ar vietējo draudzi un priesteri veido vēsturisku un sakrālu lietu ekspozīciju. Tagad tajā var uzzināt arī par cilvēku mūža izskaņu un apbedīšanas tradīcijām no seniem laikiem līdz mūsdienām.
"Cilvēki jau izsenis ir apbedījuši mirušos un darīs to arī turpmāk, tāpēc tā nav nekāda baiļu istaba un nav arī šausmu istaba, tas nav izklaides komplekss. Tā ir tradīciju saglabāšana," klāstīja Mole.
Piecu gadu laikā ekspozīcija izvietota vairākās baznīcas telpās. Tajā ir Silenes un citās šīs puses pierobežas baznīcās atrasti priekšmeti, gan arī vietējo ģimeņu senlietas un relikvijas. Piemēram, arī priestera dāvinājums draudzes locekles Terēzes vectēvam.
"Mums pašiem bija ļoti interesanti apskatīt šo grāmatiņu, kad mans tētis to atrada bēniņos un parādīja mums. Manuprāt, ir ļoti interesanti atcerēties to vēsturi, ja tieši mans vectēvs bija iesaistīts tajā, tad ir divkārša interese to uzzināt," piebilda Silenes katoļu draudzes locekle Terēze.
Savukārt jaunajā ekspozīcijas daļā apskatāmi Silenes baznīcas svečturi, lūgšanu grāmata par aizgājējiem no 1928. gada un speciāls, pašu veidots galds, uz kura nekad nav likts aizgājējs, taču tam ir spēcīgs vēstījums.
"Šodien man. Rīt Tev. Bēdīgi, bet tā arī ir. Tas ir zārks, kurā neviens nekad nav apbedīts un nekad aizgājēji tajā negulēja. Tas ir atribūts un agrāk tādus izlika mirušo piemiņas dienās visās baznīcās to vidū un apkārt bija bēru sveces, cilvēki lūdzās, pieminot visus mirušos," teica Mole.
Šis zārks nāk no netālu esošās Grīvas baznīcas Daugavpilī, šobrīd tos aizgājēju piemiņas misēs izmanto vien retais. Ekspozīcija ir arī izglītojoša. Projektu gaitā notiek pētījumi, jaunākais no tiem vēsta par senlatviešu, īpaši latgaliešu un sēļu bēru tradīcijām. Arī daļa no tām jau labu laiku kā izzudušas.
"Bija bēru ugunskuri. Pēc tam to vietā sāka aizgājējam likt rokā sausu koka skaliņu, tad to nomainīja pret svecēm. Īpaši, kad apbedīja jaunas sievietes, tad vienmēr zārku sedza ar papardes lapām. Tas arī ir noslēpumains augs, tādēļ, iespējams, arī tika izmantots," skaidroja Mole.
Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca šogad svin 110. jubileju. Tā ir lielākā koka baznīca Jelgavas diecēzē, kas brīnumainā kārtā pārdzīvojusi divus karus un tagad soli pa solim saglabā nākamajām paaudzēm arī Latgales un Sēlijas garīgās un sakrālās vērtības.
