Par likuma izmaiņām balsoja 53 deputāti, bet pret bija 10 parlamentārieši.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā.
Valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, proti, partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā. Izņēmums ir arī informācijas izklāsts politisko partiju un to apvienību tīmekļa lapās.
Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli drīkst saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Te gan būs jāievēro nosacījums, ka valsts valodas lietojums nedz skaniski, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Grozījumi nosaka, ka par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu varēs veikt arī Valsts valodas centrs.
Par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām jeb no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – no simt līdz 1420 naudas soda vienībām jeb no 500 līdz 7100 eiro.
Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām jeb no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – no simt līdz 1420 naudas soda vienībām jeb no 500 līdz 7100 eiro.
Likuma grozījumi rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, teikts grozījumu anotācijā.
Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas plašākā kontekstā turpina stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Ar šiem grozījumiem deputāti arī tiecas novērst pretrunu ar Satversmē noteikto, jo pašlaik faktiski tiekot uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā.
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Iepriekšējos sasaukumos centās panākt līdzīgu regulējumu
Šo likuma grozījumu skatīšanas laikā Saeimā izvērtās plašas debates. Deputāti, kas kāpa tribīnē, debatēja ne tikai par priekšlikumiem, bet arī vairākkārt tika piesaukta "integrācijas politika". Piemēram, daži deputāti grozījumu skatīšanas laikā vērsa uzmanību uz to, ka ar priekšvēlēšanu aģitāciju pamatā valsts valodā daļa iedzīvotāju būs atrauti no politiskajiem procesiem.
Vairāki opozīcijas deputāti iepriekš aicinājuši aģitācijas nosacījumus neveidot tik stingrus, jo tādējādi var atbaidīt daļu vēlētāju, īpaši Latgalē.
Viens no būtiskākajiem argumentiem šo grozījumu virzībai ir bijis fakts, ka jau dažus gadus Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem būtiski pieaudzis finansējums no valsts budžeta. Tāpēc esot neētiski šos līdzekļus izmantot aģitācijai valodā, kas nav valsts valoda.
Ieskatoties šīs ieceres vēsturē, jāatgādina, ka Nacionālā apvienība gan 12., gan 13. Saeimas laikā centās panākt līdzīgu ideju, lai apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija notiktu tikai latviešu valodā. Pirms trīs gadiem par šo ideju koalīcijā bija dažādi viedokļi, jo "Attīstībai/Par!" uzskatīja, ka šāda ideja ierobežo daļas vēlētāju iespējas uzzināt par kandidātu teikto.
