Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.lv – kopējā auditorija pēdējā gada laikā palielinājusies no 82% līdz 87%.
Pētījums rāda, ka visplašākā auditorija ir Latvijas Televīzijai, kuru vismaz reizi mēnesī skatās 63% iedzīvotāju. Tai seko portāls LSM.lv ar 51% auditorijas un Latvijas Radio ar 49%. Lielākais auditorijas pieaugums ir bijis Latvijas Televīzijai un portālam LSM.lv – abiem tā gada laikā palielinājusies par 8%.
"Vismaz reizi mēnesī sabiedriskos medijus lieto 87% Latvijas iedzīvotāju, kas ir ļoti augsts rādītājs, apliecinot, ka krīzes brīžos sabiedrība izvēlas sabiedrisko mediju kā uzticamāko informācijas avotu.
Būtiski, lai sabiedriskajiem medijiem palielinātos arī finansējums daudzveidīgāka satura veidošanai un digitālo kanālu attīstībai, kur iedzīvotāji arvien vairāk saņem informāciju.
Tieši satura daudzveidība, kvalitāte un pieejamība digitālajās platformās turpmāk būs stūrakmens sabiedrisko mediju auditorijas noturēšanai un paplašināšanai," sacīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis.
Uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā
Ievērojama sabiedrības daļa sabiedrisko mediju saturu patērē ne tikai tradicionālajos kanālos, televīzijā vai radio, bet arī sociālajos tīklos. Piemēram, Latvijas Televīzijas saturu tikai lineārajā apraidē skatās 29% iedzīvotāju, bet gan televizora ekrānos, gan sociālajos tīklos – 26%.
Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā. Sabiedriskos medijus starp trim visuzticamākajiem ziņu avotiem norādījuši 51% Latvijas iedzīvotāju, liecina 2022. gadā veiktā "Eurostat" aptauja.
Vidēji Eiropā sabiedriskos medijus kā vienu no trim visuzticamākajiem ziņu avotiem norāda 49% iedzīvotāju.
Sabiedriskā labuma pētījumā aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (36%) pilnībā vai drīzāk uzticas sabiedriskajiem medijiem, bet vēl 23% aptaujāto izvēlējās paust neitrālu attieksmi. Savukārt no atbildes atturas 21% respondentu, bet aptuveni 10% iedzīvotāju drīzāk neuzticas un tikpat daudz arī norādīja, ka pilnībā neuzticas sabiedriskajiem medijiem.
Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem trīs gadu laikā nav būtiski mainījusies un saglabājas relatīvi augstu, ja salīdzina ar identiskām aptaujām, kas veiktas 2021. un 2022. gadā, norādīja pētījuma autors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
Viņaprāt, "Eurostat" dati skaidri parāda, cik būtiski ir, lai sabiedriskie mediji būtu neatkarīgi, ar stabilu un prognozējamu finansējumu. Kā piemēru viņš minēja Lietuvu un Igauniju, kur "Eurostat" aptaujā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem sasniedz attiecīgi 56% un pat 67%.
"Šajā salīdzinošajā starpvalstu pētījumā ir skaidri redzama korelācija starp uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem un to neatkarību. Proti, Polijā un Ungārijā sabiedriskie mediji nav neatkarīgi un uzticēšanās tiem ir zemākā Eiropā – vien aptuveni 22% ungāru un poļu jeb divreiz retāk nekā vidēji Eiropā tos uztver kā uzticamus.
Jāpiebilst, ka Ungārijā neuzticība sabiedriskajiem medijiem vairojusi paļaušanos uz sociālajiem tīkliem, kuros savukārt ir lieli dezinformācijas riski, pret ko efektīvi spēj cīnīties sabiedriskie mediji, ja vien tiem ir adekvāti finansiālie resursi," norādīja Saulītis.
Lielākam dezinformācijas riskam pakļauti tie, kas neizmanto profesionālus medijus
Tā sabiedrības daļa, kas neizmanto sabiedriskos medijus, priekšroku dod informācijas avotiem, kas nav profesionālas mediju organizācijas, parādīja pētījums. No tiem, kas nelieto Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto alternatīvus informācijas sniedzējus ("WhatsApp", "Telegram", dažādu organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes un blogus un citus), pēdējā gada laikā palielinājies, sasniedzot 24%.
Kā biežāko iemeslu, kādēļ nelieto sabiedriskos medijus, iedzīvotāji minēja, ka Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ir "maz satura par man interesējošām tēmām". Respondenti norādīja, ka maz zina par piedāvāto LSM.lv saturu. Attiecībā uz portāla LSM.lv lietošanu to iedzīvotāju īpatsvars, kas izšķiras par labu alternatīviem informācijas sniedzējiem, ir mazāks un gada laikā pat samazinājies no 23% uz 18%.
"Starptautiski pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri izmanto neprofesionālus informācijas avotus, ir vērojama sliktāka noturība pret dezinformācijas ietekmi.
Daudzveidīgā informācijas vidē, kur sabiedrību uzrunā dažādi informācijas sniedzēji, patērētais saturs netiek vienmēr saistīts ar mediju zīmolu.
Tāpēc būtiski, ka auditoriju dažādās platformās un formātos sasniedz sabiedrisko mediju saturs, jo kvalitatīvas informācijas pieejamība ir ļoti būtiska, lai izmantotu tiesības uz vārda brīvību," sacīja sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuds un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.
Cilvēki, kas informāciju smeļas tikai neprofesionālos informācijas avotos un nesalīdzina to ar profesionāliem medijiem, ir vairāk pakļauti propagandas un dezinformācijas riskam, norādīja Eglītis. "Tādēļ valsts līmenī būtu ļoti svarīgi nodrošināt tādu sabiedrisko mediju finansiālo situāciju, lai tie varētu veidot daudzpusīgāku saturu," pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Eglītis.
KONTEKSTS:
Sabiedriskā labuma pētījums tiek veikts katru gadu, lai apzinātu iedzīvotāju vērtējumu par sabiedrisko mediju darbu un ņemtu vērā sabiedrības viedokli, veidojot sabiedrisko pasūtījumu turpmākajiem gadiem.
Aptauja veikta sadarbībā ar "Norstat Latvia" 2023. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot 3614 respondentu.
