Nacionālie bruņotie spēki aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") uzdevumā veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, un bruņotie spēki aicina neatbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš vērsa uzmanību uz to, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām – kā taktiskā panākuma galveno faktoru – ir vienkāršota pieeja.
Kalniņš uzsvēra, ka ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas:
"Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām.
Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi."
Kalniņš norādīja, ka jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem, efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemēram, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.
NBS komandieris uzsvēra, ka no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.
"Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu.
Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā," uzsvēra ģenerālleitnants Kalniņš.
Tāpat NBS vērsa uzmanību uz to, ka Otavas konvencijā ir 164 valstis, tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.
Kalniņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka NBS nesaskata praktiskus ieguvumus no izstāšanās no Otavas konvencijas. Viņš akcentēja, ka sabiedrībā radusies diskusija par izstāšanos no konvencijas ir apsveicama, taču būtu vēlams šādos jautājumos uzticēties ekspertiem.
NBS komandieris piebilda, ka šis jautājums pārrunāts ar kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju un arī Somiju un neviena no šīm valstīm netaisās izstāties no Otavas konvencijas.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības norādīja, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par izstāšanos no konvencijas ar atbildīgajām pusēm, tostarp arī parlamentā.
Taču komentāri, kas līdz šim izskanējuši publiskajā telpā no NBS, līdz galam skaidrību nevieš, kas ir bijis par pamatu šādam lēmumam.
"Kā apgalvo Kalniņa kungs, mūsu spējas ir pietiekamas, ir arī cita veida mīnas – modernas, ar kurām šādas funkcijas var īstenot, arī neizstājoties no Otavas konvencijas, – jā, tā varētu būt patiesība, bet, cik man ir zināms, lai mēs aprīkotu robežu ar šādām modernām mīnām, tas prasītu no valsts budžeta aptuveni 600 miljonus. Tās pašas kājnieku mīnas ir lētākais variants. Otra lieta, ka mulsina, ir tāds diezgan skaļš paziņojums, ka kājnieku mīnu izvietošanai nepieciešama 24 stundu apsardze. Ja arī izstājas no Otavas konvencijas un mēs aizsardzības plānos paredzam, ka var tikt izmantotas kājnieku mīnas, tas nenozīmē, ka mēs to praktiski darām nākamajā dienā bai pēc nedēļas. Tas ir vienkārši aizsardzības plānos kā viena no papildu aizsardzības spējām," norādīja Kols.
KONTEKSTS:
Daļu sabiedrības satrauc Latvijas pirms vairākiem gadiem paustā apņemšanās neizmantot kājnieku mīnas. Tāpēc sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai. Līdz šim par iniciatīvu savākti nepilni 3000 parakstu.
Parlamentā jau janvārī plāno sākt diskusiju par šo jautājumu.
